Godmanis. Viņš uzsvēra, ka šajā brīdī situācija nav tāda, lai runātu par valsts bankrotu. Krietni smagāka tā bijusi pērn novembrī, kad valdība izšķīrusies glābt _Parex banku_ un, kad sāka sarunas ar starptautiskajām finanšu institūcijām.
Šajā situācijā mums ir resursi, lai mēs noturētu stabilu finanšu sistēmu, ir iegūts laiks, taču ir strauji jāpieņem lēmumi un jāķeras klāt pie budžeta grozījumiem, vērtēja finanšu ministrs A.Slakteris, īpaši uzsverot, ka nav pamata runāt par valsts bankrotu, taču ir steidzami jāķeras klāt valsts izdevumu samazinājumam. “Ir jāpieņem politiski lēmumi, kādus izdevumus samazināt, kādus nodokļus celt”. Tas esot jaunās valdības uzdevums, norādīja A.Slakteris.
Finanšu ministrijā esot sagatavoti budžeta grozījumi, kas piedāvā izdevumus samazināt par gandrīz 480 miljoniem latu. Taču plašāk viņš par tiem nebija gatavs izteikties, jo tiek veidota jauna valdība un politiskās izšķiršanās par to esot jaunās valdības kompetence. A.Slakteris atzina - ja V.Dombrovskis vēlas, lai viņš nāk uz Finanšu ministriju. Arī I.Godmanis uzsvēra, ka nav bijis tā, ka viņa valdība neko nav izdarījusi.
No abu amatpersonu teiktā varēja saprast, ka sarunās ar SVF ir panākta vienošanās, ka varētu pieļaut atkāpes un budžeta grozījumus Saeimā iesniegt vēlāk. Parlaments budžeta grozījumus varētu skatīt pēc Lieldienām.
Vērtējot konkrētus priekšlikumus, kā samazināt izdevumus ne Slakteris, ne Godmanis neatklāja, jo viņiem vairs neesot politiskās uzticības. Taču viņi informēja par principiem. I.Godmanis teica, ka mehānisks samazinājums, visticamāk, nederēs un apcirpšana varētu skart valdības dotācijas, piemēram, nevarēs vairs atļauties atbalstīt reģionālās lidostas, minēja I.Godmanis. Samazinājums varētu attiekties arī uz ceļu fondu.
Runājot par algu samazināšanu valsts budžeta iestādēs strādājošajiem, I.Godmanis bija nekonrēts, taču pieļāva, ka jaunai valdībai nāksies lemt par algu samazināšanu arī skolotājiem, ārstiem, medmāsām – tām grupām, kurām I.Godmaņa valdība centralizēti algas nesamazināja.
Lai palielinātu ieņēmumus, I.Godmanis pieļāva, ka ar nodokli varētu aplikt dividendes, kā arī paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli, taču apšaubīja, vai šīs izmaiņas varētu ieviest jau šogad un vai tās dotu lielākus ieņēmumus budžetā.
Neko nedarot budžeta deficīts pēc jaunākajām ekonomiskajām prognozēm sasniegtu 9,7% no IKP jeb vairāk nekā 1,3 miljardus latu. Starptautiskajām organizācijām tika apsolīts, ka deficīts būs 4,7% no IKP, kas ir 700 miljoni.
(papildināta ar foto)