A.Šķēle uzskata, ka Latvijas banka līdz šim ir “iztapīgi apkalpojusi finanšu lobiju”, viņaprāt, patēriņa kreditēšanu eiro vajadzēja atļaut tikai proporcionāli tam, kā pieauga ieguldījumi latos. A.Šķēle pauda, ka starptautisko donoru aizņēmuma naudu vajag izmantot tikai valsts un uzņēmumu parādu pārfinansēšanai, nevis iekšējo problēmu risināšanai. Visticamāk, Latvijā gaidāms L veida scenārijs, kas nozīmējot ilgstošu stagnāciju, taču iespējams arī tālāks kritums, viņš prognozēja. Tomēr vēl pastāvot iespēja atjaunot izaugsmi, un, lai to panāktu A.Šķēle nāca klajā ar desmit punktu programmu. Pasākumi, kas būtu jāveic, pēc A.Šķēles domām ir šādi:
1) jāatsakās paaugstināt nodokļus;
2) jāpaplašina lata koridors piesaistei eiro līdz plus mīnuss 15%;
3) 2010.gada budžets jāveido tā, lai deficīts nepārsniegtu 3%;
4) nekavējoties jāpārdod Parex banka, kaut ar zaudējumiem, bet ar garantiju, ka valstij tajā vairs nebūs jāiegulda;
5) valsts administrācijai jāievieš izdevumu griesti;
6) sadalot ES struktūrfondu naudu, jāņem vērā saņēmēja darba ražīgums, energoefektivitāte un vietējo resursu īpatsvars viņu darbā;
7) aizdevuma līdzekļi jānovirza eksportējošo uzņēmēju atbalstam, lai panāktu tekošā konta pārpalikumu;
8) jāveicina ieguldījumi;
9) jākoriģē sociālā atbalsta sistēma, lai tā veicinātu cilvēka atgriešanos darbā;
10) jāatbalsta konkrēti produkti, nevis jāizvirza prioritārās nozares.
Par savu iespējamo atgriešanos politikā A.Šķēle nerunāja.
Konference sākās ar diskusijā par lata devalāciju, tai bija gan pretinieki, gan aizstāvji. Par devalvāciju iestājās konferencē uzaicinātais zviedru ekonomikas eksperts Tjorborns Bekers, tautpartijietis Edmunds Krastiņš un partijas dibinātājs A. Šķēle, savukārt pret - Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs un ekonomists Pēteris Strautiņš.
Tika diskutēts par slikto kredītu problēmu. A.Piebalgs pauda pozīciju, ka bankas Latvijā izskatās pietiekami stipras, lai pašas tiktu galā, bet A.Šķēle uzskata, ka slikto kredītu problēma jārisina ar aizdevuma naudas palīdzību.
Konferences otrajā daļā runāja ekonomists Uldis Osis, ministrs Edgars Zalāns, uzņēmēji Guntars Kokorēvičs un Jānis Naglis. U.Osis aicināja izveidot federatīvu valsti, kas balstītos uz četriem novadiem un Rīgas reģionu un kuros būtu maksimāli decentralizēta pārvalde. Pašvaldību ministrs E.Zalāns savukārt uzskata, ka ir nepieciešams kardināli palielināt ministru pilnvaras.
Ārvalstu investorus ne tik daudz uztraucot lata kurss un nodokļu likmes, cik to prognozējamība, uzsvēra G.Kokorēvičs. Viņaprāt, ir jāveicina vietējo pakalpojumu un produktu izmantošana, lai aizstātu importu. J.Naglis ir pārliecināts, ka latu nedrīkst devalvēt, jo tas ir palicis kā “pēdējais stabilitātes bastions tajā vājprātīgajā haosā, kas mums valda”. Vņš pastāstīja, ka pēc viņa vadītās Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem valsts šajā nozarē zaudējusi 10 000 darbavietu un līdz ar to arī nodokļus, lai arī PVN celšana ļāvusi šī gada pirmajā un otrajā ceturksnī iekasēt vairāk.
(papildināta ar A.Šķēles un T.Bekera prezentācijām)