FOTO: Zatlers sola virzīt tautas kustību par labāku, labklājīgāku un gudrāku Latviju

apollo.lv jā, šādu runu nevar rādīt, pašī arī šo to ne ta darījām, fui, ka tā var. Valsts prezidenta uzruna konferencē «Latvija. Izaugsme. Labklājība.» Taču, lai pragmatiski izvērtētu šī brīža situāciju un spriestu par turpmāko ekonomikas attīstības gaitu, mums visupirms ir jāapzinās pieļautās kļūdas un tās jālabo. Akla paļāvība uz tirgus likumiem un, dažreiz tieši otrādi, to pilnīga ignorēšana, kā arī ilūzija par nemitīgu garantētu augšupeju ir novedusi pie šodienas Latvijas ekonomiskās situācijas. Daudzi ekonomiskās krīzes cēloņus meklēja un joprojām meklē globālajā krīzē. Taču būsim patiesi. Tā ir tikai daļa no patiesības. Globālie procesi, protams, ietekmē situāciju Latvijā, taču būtiskākais krīzes iemels ir mūsu pašu vairāku gadu garumā kultivētā ekonomikas iekšējā un ārējā nesabalansētība. Ar to es domāju gan straujo, taču darba ražīgumam neatbilstošo algu kāpumu izaugsmes gados, gan būtisko privātā patēriņa pieaugumu, gan nekontrolētu spekulatīvo investīciju pieplūdi un, protams, Latvijai pārāk lielo un smagnējo ierēdniecību, kas arī veido samērā lēno un neefektīvo valsts pārvaldi. Pašlaik iezīmējas tautsaimniecības stabilizācijas procesa iespējamais aizsākums. Parādījušies pirmie zaļie asni uz tautsaimniecības lejupslīdes fona. Mazinoties izmaksām un zemāka pieprasījuma apstākļos pieaugot konkurencei, turpina kristies inflācija un ražotāju cenas. Maksājumu bilances tekošā kontā vērojams jūtams uzlabojums, pozitīvus signālus redzam patērētāju un rūpniecības konfidences rādītājos. Vēl gan ir pāragri spriest, vai šīs pazīmes būs noturīgas. Tām vēl jānostabilizējas, lai droši teiktu — tautsaimniecība sākusi atkopties. Lai šos asnus mēs paši neizpostītu, ir nepieciešama politiskā stabilitāte un izlēmīgs valsts atbalsts uzņēmējdarbībai. Šobrīd gan finanšu tirgu, gan reālo tautsaimniecību lielā mērā bremzē nenoteiktība par valsts 2010. gada budžetu. Šī nenoteiktība mazina banku vēlmi kreditēt, uzņēmumu vēlmi investēt, patērētāju vēlmi tērēt. Tā mazina arī ārvalstu investoru un uzņēmēju vēlmi sadarboties ar Latviju. Nenoteiktības un šaubu gaisotne ietekmē starpbanku latu tirgu, veicinot ievērojamas procentu likmju svārstības. Tas savukārt negatīvi ietekmē kredītu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Diemžēl šāds noskaņojums neveicina ticību Latvijas tautsaimniecībai ne pašmāju sabiedrībā, ne arī mūsu ārvalstu partneru vidū. Šī ticība ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk. Tāpēc es sagaidu konstruktīvu darbu valdībā, tās ciešu sadarbību ar pašvaldībām. Un šobrīd ir obligāti nepieciešams, lai valdība strādātu kā stipra komanda, saliedējoties vienotiem mērķiem un atstājot malā varas ambīcijas un politiskās spēles. Ir ļoti būtiski apzināties, ka jebkura vilcināšanās un nogaidīšana tikai vairos problēmu apmērus. Godātie klātesošie, uzņēmēji! Šodien Latvijā ekspertu diskusijās būtiskākais jautājums ir, ko darīt, lai atdzīvinātu valsts ekonomiku. Nepietiks tikai ar labiem vārdiem. Ir jābūt kompleksam darbības plānam, lai nostiprinātu pirmos uzlabošanās simptomus un veicinātu vispārīgu ekonomikas atveseļošanos. Turklāt jau šodien ir jārealizē ne tikai neatliekamie uzdevumi ar īstermiņa raksturu un efektu, bet visbūtiskākais ir vienlaicīgi veidot ilgtermiņā balstītu stratēģiju. Ir pēdējais brīdis valsts vidējā termiņa ekonomisko politiku ierindot visaugstāko valstisko uzdevumu līmenī. Mēs nedrīkstam atkārtot savas kļūdas, jo krīzi Latvijā padziļināja konsekventas ekonomikas politikas trūkums. Mums ir lieli parādi. Valsts aizņēmumi būs jāsāk atdot vidējā termiņā. Jau tagad zinām maksājumu grafiku un līdz ar to zinām, cik daudz naudas valstij būs nepieciešams parādu dzēšanai. Bet tomēr šobrīd ir arī izdevīgs laiks, lai pārstrukturētu tautsaimniecību atbilstoši moderniem globālā tirgus apstākļiem. Mēs dzīvojam 2009. gadā, ne pagātnē. Mēs nevaram cerēt, ka Latviju saulītē iznesīs lielu fabriku kūpošie dūmeņi vai liels skaits pašpietiekamu nelielu lauku saimniecību. Tehnoloģijas un ekonomisko procesu ātrums, mainīgā tirgus konjunktūra un dažādi globālie izaicinājumi liek būt ļoti elastīgiem, tālredzīgiem, liek mums racionāli un efektīvi izmantot visus resursus, ko mums dod daba un ģeogrāfiskais stāvoklis. Bet vissvarīgākais ir neaizmirst, ka vērtību ķēdes galvenais elements ir uzņēmīgs un izglītots cilvēks. Kā īstenot šos uzdevumus? Var uzskaitīt. Aizdevuma atdošanas uzsākšana būs smaga, jo ekonomika vidējā termiņā vēl neaugs pietiekamā tempā. Šajā laikā mums jāsaglabā kontrole pār Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem, infrastruktūras aktīviem. Šim uzdevumam, kā arī Latvijas ekonomikas konkurētspējai ir jākļūst par nacionālās drošības jautājumu. Valsts pārvaldē jāiedzīvina vidējā un ilgtermiņa fiskāli atbildīga domāšana. Ir precīzi jāprognozē fiskālās sekas valdības lēmumiem, kas ietekmē budžetu ilgākā laika posmā. Bez gudras un atbildīgas budžeta pārvaldības mēs nespēsim sekmīgi kārtot savas saistības un izniekosim krīzes sniegtās iespējas. Šī gada budžeta izdevumi jau ir samazināti par 500 miljoniem latu. Tādējādi valsts saimniecību pamazām ceļam uz savām kājām ar mērķi pārstāt tērēt pašu nenopelnītu naudu. Taču, veicot turpmāku izdevumu samazināšanu, tā jābalsta uz skaidri definētām un izsvērtām strukturālām reformām, lai mazinātu valsts izdevumus arī turpmākajos gados. Konsekventi un ātri jārealizē uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi. Budžeta izdevumu samazinājums neizbēgami mazinās tautsaimniecības aktivitāti otrajā pusgadā. Taču, neskatoties uz to, ir jāizdara viss iespējamais, lai IKP kritums 2009. gadā netuvotos 18–20% atzīmei. Tāpat uzskatu, ka šī brīža situācijā ir svarīgi īstenot mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Ekonomikas recesija un pieaugošais bezdarbs rada sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu. Tas ir viens no lielākajiem izdevumu posteņiem mūsu valsts budžetā. Savukārt valsts ekonomiskās krīzes apstākļos nevar nodrošināt pilnvērtīgu sociālo palīdzību. Un tas ir godīgi jāatzīst! Tāpēc ir jārada nepieciešamie priekšnoteikumi, lai bez darba palikušie cilvēki varētu parūpēties paši par sevi, veicot komercdarbību. Diemžēl uzsākt savu biznesu attur salīdzinoši augstās izmaksas, kredītu trūkums, kā arī esošās birokrātiskās procedūras. Šī brīža prioritāte ir radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kurā ir vienādi spēles nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem. Mūsu konkurētspēju kā kaklā uzkārts akmens joprojām gremdē samilzusī birokrātija. Diemžēl ziņa, ko es dzirdu no uzņēmējiem dažādās auditorijās, nav iepriecinoša — kamēr politiķi netiks galā ar ierēdniecību, uzņēmēji nodokļus nemaksās! Tāds ir vēstījums, ko dzirdu samērā bieži. Tas ir ļoti nopietns signāls, ko nevar atstāt bez ievērības! Tikai tad, kad tiks radīta auglīga augsne, kurā spēs sekmīgi darboties esošie uzņēmumi un attīstīties jauni, ir pamats runāt par selektīvu atbalstu noteiktām nozarēm. Pretējā gadījumā prioritāro nozaru noteikšana kļūs par populismu, kurai nebūs pozitīvas ietekmes uz ienākumu palielināšanu un tautsaimniecības izaugsmi. Formulējot prioritātes, uzmanības centrā jāpatur nodarbinātība, darba spēka kvalifikācija un spēja ātri pielāgoties jaunai situācijai. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa Latvijas darbaspējīgo strādā zemas vai vidēji zemas pievienotas vērtības sektoros. Stabilas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai nepieciešams aizvien lielāks un lielāks to darbaspējīgo skaits, kas rada augstākas pievienotas vērtības preces un pakalpojumus. Mums ir jāizmanto savi dabas resursi, jāatrod nišas, kurās varam radīt šo augsto pievienoto vērtību, un šajos virzienos arī jāveido atbilstoša un, vēlreiz uzsvēršu, adekvāti finansēta izglītības sistēma. Mēs nevaram finansēt pilnīgi visu izglītību, nedomājot par to, kas ir mūsu tautsaimniecības prioritātes, kurai šis finansējums nepieciešams pēc iespējas lielāks. Arī šajos apstākļos, kad visus savus izdevumus mēs samazinām. Mums ir skaidri jādefinē izglītība kā prioritāte un tautsaimniecības virzītājspēks. Tā veidos labi kvalificētu, disciplinētu darbinieku, radošu uzņēmēju un uz vērtībām veidotu sabiedrību. Mums ir vajadzīga skaidra un prognozējama nodokļu politika. Jau labu laiku valdošā nenoteiktība par iespējamām nodokļu izmaiņām nes sevī nopietnu risku, ka ekonomikas stabilizēšana tiks kavēta. Neziņa ietekmē uzņēmēju plānus un investīcijas. Domājot par 2010. gada budžetu un plānotajām izmaiņām nodokļu politikā, nepieciešams vienoties par skaidriem principiem, nevis paļauties uz īstermiņa eksperimentiem. Galvenajam principam, veicot jebkuras izmaiņas, jābūt ilgtermiņa skatījumam — stabilitātei un prognozējamībai. Izmaiņas nodokļu politikā nedrīkst mazināt konkurētspēju eksporta tirgos un vietējo uzņēmēju konkurētspēju pašmājas tirgū. Nodokļiem jābūt viegli administrējamiem, izmaiņām nodokļu politikā ir jābūt sistēmiskām, tas ir, analīze jāveic pa visu ekonomikas spektru, novērtējot kopējās izmaiņas un saprotami tās izskaidrojot visai sabiedrībai — kā patērētājiem, tā arī uzņēmējiem. Un visbeidzot. Mūsu 21. gadsimtā mainās valdības loma tautsaimniecībā. Agrāk valdība virzīja ekonomikas attīstību, pieņemot politiskus lēmumus un nosakot darbības motīvus. Patlaban notiek pāreja uz jaunu atbildības modeli. Tas paredz, ka ekonomikas attīstību valdība nosaka, veidojot sadarbību starp uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības iestādēm, arī citām organizācijām. Par šādu sadarbības modeli, kas veicina inovācijas un nodrošina konkurētspēju starptautiskajā līmenī, kļūst klasteri. Klasteru – uzņēmumu, pētniecības, izglītības un citu saistīto institūciju sadarbības tīkla attīstības veicināšana ir viens no starptautiskajā praksē atzītiem veidiem, kā stiprināt industriju starptautisko konkurētspēju, veicināt inovācijas, inovatīvu produktu un darbības veidu attīstību. Reģioniem, kur koncentrētas nepieciešamās prasmes, izcila pētniecība, ir pieejams riska kapitāls un izveidoti stipri klasteri, ir lielākas iespējas kļūt par inovāciju centriem. Un arī mums Latvijā ir pietiekami labi piemēri, kā to darīt. Uzskatu, ka Latvijā jāveicina klasteru attīstība, radot to veidošanai labvēlīgu vidi, veicinot sabiedrības izpratni par klasteru un industriju lomu tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanā. Godātie uzņēmēji, klātesošie! Neskatoties uz šo sarežģīto laiku, es zinu, ka mums ir arī uzņēmumi un biznesa idejas, ar ko lepoties. Un tas ir mīts, ka Latvijas rūpniecība ir sagrauta. Latvijā sevi ir pierādījuši daudzi uzņēmēji, kas «var» — var radīt izcilus produktus, var ģenerēt oriģinālas idejas un var tās īstenot gan Latvijā, gan ārpus tās. Ir daudzkārt runāts, ka mums jāatrod sava «Nokia» vai savs «Skype». Taču patiesībā savu — pat ja arī pasaules mērogā ļoti mazu — «Nokia» mums netrūkst arī patlaban. Es bieži jautāju gan deputātiem, gan iedzīvotājiem, vai jūs zināt par tādu vai citu uzņēmēju, kas ir veiksmīgi darbojies? Vai jūs zinājāt, ka tieši Latvijas tirdzniecības iekārtu ražotāju «Vitrum» par savu tirdzniecības stendu piegādātāju Eiropā izvēlējies tāds gigants kā «Microsoft»? Ka Latvijā tiek ražotas kuģu dzenskrūvju lāpstiņas «Rolls-Royce» motoriem? Ka tas pats «Microsoft» kā partnerrisinājumu savai programmatūrai Austrumeiropas finanšu industrijā izvēlējās Latvijas firmas «Nexum Insurance Technologies» izstrādes? Un tā mēs varētu saukt vēl un vēl. Šo mazo, efektīvo uzņēmumu Latvijā nebūt nav tik maz. Taču Latvijas tēlu viena pati valdība un valsts institūcijas nespēs izveidot. Arī ceļotājiem, kuri brauc apskatīt pasauli, studentiem, kuri studē ārpus Latvijas, uzņēmējiem, kuri meklē sadarbības partnerus, un visiem, visiem pārējiem ir jāsadarbojas, jārada un jāstāsta pozitīvi veiksmes stāsti par Latviju. Tas nebūt nav tik nenozīmīgi. Tas ir liels darbs, bet to var izdarīt! Ekonomikas krīze var veicināt Latvijas uzņēmēju un valsts konkurētspēju pasaulē, jo liek vairāk domāt ne tikai par to, ko mēs darām, bet arī, kā mēs to darām. Latvijas nākotnē svarīgi būs nišas produkti, eksportspējīgas kvalitatīvas preces un pakalpojumi, dažāda profila, nelielas, bet tehnoloģiskas ražotnes, rūpnieciskā dizaina darbnīcas, augstas pievienotās vērtības profilējums, specializētas produkcijas izplatīšanas ķēdes galvenajos tirgos. Tas ir ceļš, kas ejams un atbalstāms Latvijā. Mazie giganti, kas apzināti izvēlējušies būt ne lielākie, bet gan labākie savās nozarēs. Parasti uz jautājumu, kādas tad ir prioritātes, kādas ir bagātības un kādas nozares tad mēs attīstīsim, mēs vienmēr aizmirstam, ka mums ir dabas bagātības. Mums ir meži, mums ir ūdens, mums ir jūra, mums ir kūrorts Jūrmala, mums ir izcilas ostas. Tas viss ir dabas dots un cilvēku veidots. Mēs varam pielikt klāt mūsu zināšanas, mūsu tehnoloģijas un mūsu intelektuālo spēku. Nākotnes veiksmes ir atkarīgas no mums pašiem, no mūsu zināšanām, no mūsu spējas saskatīt pieļautās kļūdas un prasmes tās neatkārtot. Šis daudziem tik nežēlīgais laiks ir pierādījis — mūsu patiesā vērtība, kura nekad nepievils un kuru neviens nespēs atņemt, ir prasme un spēja smagi strādāt, nebaidīties no grūtībām. Sapņi par labklājību izplēn, ja to pamatā ir tikai paļāvība uz sociālo budžetu un cerība, ka viss atrisināsies pats no sevis. Darbs ir labklājības pamats. Turpināsim strādāt! Atcerēsimies to ik dienu, ik stundu. Un atcerēsimies arī to, ka šodien mēs veidojam savas valsts nākotni!

1. Pretēji Satversmes burtam un garam, Latvijas tautai liegtas iespējas pašai izvirzīt vēlēšanām savus kandidātus. Šādas tiesības monopolizējušas partijas un to finansētāji. 2. Vēlēšanu kārtība noteikta tāda, ka kampaņai nepieciešama liela nauda, bet tautai lielas naudas nav. Tāpēc pamanāmu kampaņu var atļauties tikai tie, kas tautu aplaupījuši vai arī ieinteresēti ārvalstu grupējumi, kas savu darbību reģistrējuši Latvijā. Kopš kura laika demokrātija ir pērkama? 3. Arvien nav izmeklēta slepenībā notikusī Parex bankas pārņemšana, zviedru banku afēra un slepenībā slēgtās vienošanās ar SVF. Bet runa ir par ļoti lielu naudu, kas nolaupīta tautai vai aizņemta uz slepenībā turētiem noteikumiem. Tieši šī nauda tagad var tikt izmantota, lai uzpirktu partijas un viņu kandidātus. Tāds stāvoklis nav savienojams ar demokrātiju. Kā var balsot par partijām un politiķiem, ja mēs nezinām, kādas afēras tie veikuši pēdējos gados un ko tie apsolījuši ārvalstu kreditoriem? 4. Latvijā nav neviena politiski neitrāla sabiedriskā masu informācijas līdzekļa, jo arī Latvijas sabiedriskais radio un televīzija tiek turēta līdzekļu badā, tāpēc nonākusi atkarībā no reklāmas devējiem un citām ieinteresētām aģentūrām, kas pērk un monopolizē raidlaikus. Pārējie informācijas kanāli pieder pārsvarā ārzemniekiem vai ārzonās reģistrētiem anonīmiem īpašniekiem. Tādos apstākļos nevar nodrošināt līdzsvarotu un godīgu informāciju. Masu mēdiju nosliece ieņemt konkrētiem finansētājiem labvēlīgu pozīciju vērojama jau ilgus gadus, kas paver iespēju neierobežotām sabiedriskās domas un apziņas manipulācijām. 5. Liela Latvijas sabiedrības daļa ir nospiesta tādā nabadzībā, ka nespēj pasūtīt laikrakstus vai izmantot citus informācijas kanālus.

Tas, ko vērojam šobrīd, ir rūpīgi organizēta izrāde; sliktākais vēl priekšā Dmitrijs Smirnovs, ekonomists Ceturtdiena, 16. jūnijs (2011) 10:23 | Tātad – apsveicu visus. Manas prognozes pirmā daļa ir piepildījusies – Latvijā notikusi krāsainā revolūcija. Sākusies laika atskaite. Ārzemju saimnieki aktivizējuši Latvijas bankrota procedūru. Un tagad rodas trešā, visticamākā, notiekošā versija – KNAB sācis kratīšanu pēc kāda pasūtījuma. Kam var būt izdevīgas KNAB darbības? Jau daudz reižu ir teikts, ka Latvijas neatkarība ir tikai formalitāte. Bez ārzemju kreditoru akcepta pat soli nedrīkst spert.Protams, politikā kreditori nestrādā pa tiešo, bet gan caur kabatas partijām, organizācijām, fondiem. Pēc būtības viņi uzvedas kā tie paši oligarhi, tikai ārzemju. Ļoti iespējams, ka aiz ārzemju kreditoriem stāv starptautiskie oligarhi.Man jau gada sākumā bija sajūta, ka mūs sagaida ļoti interesanti un jautri notikumi, par ko jau izteicos savā prognozē. Ekonomika aug tikai valdības un Latvijas Bankas skaistajās atskaitēs. Patiesībā Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien trūcīgāki. Algas samazinās, nodokļi un cenas pieaug, normāli apmaksātu darbu nav iespējams atrast. Cilvēkiem krājas parādi, aizbraucēju skaits katastrofāli pieaug. Attiecīgi pieaug saspīlējums sabiedrībā, kas pilnīgi noteikti var pārvērsties vieglā revolūcijā. Valdība tāpat ir strupceļā. Budžets netiek pildīts, deficīts ir milzīgs, vēl būs jāveic jauni samazinājumi budžeta ietvaros nākamajam gadam un jāpieņem nepopulāri lēmumi. Arī parādi būs jāatdod jau nākamgad, tikai nav ar ko.Revolucionāra situācija, ko mākslīgi radīja mūsu ārzemju saimnieki. Bet, lai revolūcija neizietu no kontroles un nenotiktu pēc neplānota scenārija, tā ir jāvada un jāorganizē pēc krāsaino revolūciju principa. Proti, masas ir jānovirza uz nepareizo pusi.Tāpēc KNAB mērķis nav iesēdināt oligarhus, bet radīt troksni ap tiem un tādējādi izraisīt neapmierinātību sabiedrībā. Bet par galamērķi jākļūst parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām. Tā kā Šlesers ir deputāts, lai veiktu kratīšanu viņa mājā, jābūt Saeimas atļaujai. Parlaments šo atļauju nedeva.Radās labs iegansts Saeimas atlaišanai – pērkamie deputāti piesedz apzagušos oligarhus. Prezidents Zatlers noreaģēja momentāli – jau sestdienas vakarā viņš uzrunāja tautu, paziņojot par Saeimas atlaišanas procedūras iniciēšanu. Agrāk šāds prezidenta lēmums būtu bijis vairāk nepieciešams. Kad Parex bankā iegāza budžeta naudu, Zatlers klusēja.Iznāk, ka Kargins un Krasovickis nav oligarhi. Kad Latviju bez tautas piekrišanas pārdeva SVF verdzībā, Zatlers klusēja. Kad Seima samazināja pensijas (pārkāpjot Satversmi), Zatlers klusēja. Kad Saeima pieņēma briesmīgo budžetu, saskaņā ar kuru vajadzēja slēgt slimnīcas un skolas, paaugstināt nodokļus, Zatlers klusēja. Kad specdienesti izgaiņāja cilvēkus, kas protestēja pret slimnīcas slēgšanu Bauskā, Zatlers klusēja. Un šo sarakstu var turpināt ilgi.Un te pēkšņi Zatleram pamodās sirdsapziņa. Bet varbūt vienkārši saņemts pasūtījums no daudz ietekmīgākiem cilvēkiem nekā oligarhi? Tāpēc KNAB un Zatlera steidzīgā rīcība bija viegli prognozējama jau gada sākumā. Tātad – apsveicu, manas prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir notikusi krāsainā revolūcija.Nav šaubu, ka Saeima tiks atlaista. Saeima šobrīd ir viens no nepopulārākajām institūcijām Latvijā – tai uzticas apmēram 10% iedzīvotāju. Tāpēc referedumā vairākums nobalsos par parlamenta atlaišanu. Protams, plašsaziņas līdzekļos tiks organizēta iespaidīga Saeimas atlaišanas atbalsta kampaņa.Tiks izmantoti krāsaino revolūciju lozungi – cīņa par demokrātiju, tiesiska valsts, iesēdināsim visus oligarhus. Bet par ekonomisko problēmu risināšanu – ne vārda. Lūk, uzcelsim tiesisku valsti un ekonomika sakārtosies pati no sevis, paaugstināsies pensijas, parādīsies labi apmaksātas darba vietas, tiks apmaksāti kredīti un nez no kurienes parādīsies ražošana.Visas krāsainās revolūcijas – no Ukrainas līdz Ēģiptei – ir notikušas pēc viena un tā paša scenārija. Un Latvija nav izņēmums. Viss notiek pēc plāna ¬ Latviju pamazām gatavo bankrotam un pēc tam tiešas SVF pārvaldes ieviešanai. Tas, ko vērojam šobrīd, ir rūpīgi organizēta izrāde un nekas vairāk.Cerēt uz ārkārtas vēlēšanām nav vērts – tur iekļūs tie paši politiskie spēki. Nav jau no kā izvēlēties. Un pats skumjākais ir tas, ka šīs partijas ir tikai marionetes, kuras meitarīgi pārvalda no ārienes. Par oligarhiem nav ko pārdzīvot – nevienu no viņiem neiesēdinās un netaisās iesēdināt. Tāda pasūtījuma nav bijis. KNAB vajadzēja tikai sacelt troksni, destabilizēt politisko situāciju un panākt ārkārtas vēlēšanas. Ja iesēdinās oligarhus, ar ko tad biedēs iedzīvotājus? Ieņemiet vietas un vērojiet notiekošo cirku, taču neuztveriet to nopietni. Un pamazām gatavojaties krīzes otrajam vilnim un valsts bankrotam. Tas ir tikai sākums, viss sliktākais vēl priekšā.

Ja jau grib būt tautas Vadonis , tad vajag saukt lietas īstajos vārdos. "Godātie deputāti! Šis lēmums nebija vērsts ne pret vienu no jums konkrēti." - tā šoreiz varēja teikt tikai cilvēks, kurš sapratis , ka ir pārkāpis "bara likumu" un tagad gatavs līst pat uz vēdera, lai tikai netiktu padzīts no "siles".

Arvien vēl nesaprotu kā četrus gadus var nestrādāt un saņemt visu algu un bonusus, bet pēc tam bļaut, ka citi vainīgi? Tas jau pēc pesteļošanas izskatās.

Ja viņš ies pie VIENOTIBAS, es par viņu nebalsošu. Tur jau ir tādi gnīdas priekšā....

Milzīga kļūda - vajadzēja pievienoties Vienotībai un to kā vadītājam ietekmēt, ja kas nepatīk!!! Instead - here we go again... Zatlers, Bondars un Kukuls? Es jau, nu par šo "tautas kustību" nebalsošu...

Jā, jaunā kustība sauksies AŠ2.Paldies par tautas mānīšanu!!