Dzeltenā dzegužkurpīte ir reti sastopama un aug lapkoku vai egļu mežos, arī mežmalās un meža pļavās. Tā var izaugt pat pārsniedzot pusmetra augstumu, taču ir prasīga, jo nepieciešama kaļķaina augsne un ne pārāk liels apēnojums. Parasti aug nelielās audzēs un viegli atpazīstama pēc īpatnajiem dzelteni sarkanbrūnajiem ziediem. Savvaļas orhidejas mūsu platuma grādos pamatā aug pļavās, purvos un mežos uz zemes, nevis kā tropu apgabalos – citos kokos. Mūsu savvaļas orhideju dzimtā ietilpst tādi skanīgi nosaukumi kā dzegužkurpītes, dzegužpuķes, dzegužpirkstītes, dzeguzenes, naktsvijoles, hermīnijas, lipares un sūnenes, arī cefalantēras, ofrīdas, neotiantes un vēl citas. Pavisam pie mums sastopamas 34 savvaļas orhideju dzimtas sugas. Dabā orhidejas ir viena no apdraudētākajām augu dzimtām. Savvaļas orhideju pastāvēšanu ietekmē daudz dažādi apstākļi, līdz ar to šo sugu pārstādīšana praktiski nav iespējama. Tās ilgstoši aug vienā un tajā pat vietā. Lai arī, piemēram, Lielbritānijā pat ir nodibināta speciāla biedrība – savvaļas orhideju glābēji, kas cenšas pārvietot pat vienas retas orhidejas stādu tad, ja konkrētajā vietā paredzēta kāda celtniecība un vieta neietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
FOTO: Zied Latvijas savvaļas orhidejas
Dabas pilnziedu laikā arvien vairāk tiek ziņots par ziedošām orhideju dzimtas puķēm savvaļā. Jau no maija beigām cilvēki pamanījuši vienas no skaistākajām Latvijas ziedaugu sugām, kas īpaši daudz zied tieši jūnijā un jūlijā. Tiesa gan viena no cēlākajām – dzeltenā dzegužkurpīte Ķurmraga mežos un arī citviet jau īsi pirms vasaras saulgriežiem paspējusi noziedēt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.