Tomēr viņš prognozēja, ka rudenī pēc vēlēšanām nāks pie varas kāda demokrātiska partija, kas pārskatīs nepilsoņu jautājumu un krievu valodas statusu Latvijā. Viņš žurnālistiem pauda gandarījumu par to, ka Latvijā attīstās demokrātija. Apliecinājums tam esot Nila Ušakova ievēlēšana par Rīgas mēru.
Kā atzina Žirinovskis, viņu kaitinājuši paziņojumi lidmašīnā latviešu un angļu valodā un tas, ka krieviski informācija tikusi sniegta pēdējām kārtām. "Kam adresēti jūsu paziņojumi angļu valodā, ja lidmašīnā lidoja tikai krievi un latvieši?" jautāja Žirinovskis. Arī viesnīcā viņu esot sagaidījis sveiciens angļu valodā, kas Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderim arī nepatika.
Runājot par starptautiskajām aktualitātēm, Žirinovskis tomēr strauji pievērsās Latvijas-Krievijas kaimiņvalstu attiecībām.
"Attiecības ir labas, un domāju, vēl uzlabosies," sacīja Žirinovskis, paužot pārliecību, ka būtisku konfliktu patlaban nav. Viņam personīgi daudz lielāku uztraukumu pēdējā laikā esot radījuši notikumi Abhāzijā un Osetijā. Taču attiecībā uz jau ilgstoši un bieži izskanējušajām bažām par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā viņš norādīja, ka šeit nav "ne asiņu, ne nemieru".
Vienlaikus viņš vēlreiz apliecināja, ka Krievija vienmēr iestāsies par saviem pilsoņiem un krievvalodīgajiem, kuri būs vērsušies pēc palīdzības, jo šādu rīcību paredz Krievijas konstitūcija.
Vaicāts par Krievijas attiecībām ar NATO, Žirinovskis apliecināja sevis pārstāvētās valsts gatavību sadarboties ar šo organizāciju. "Ir lietas, par kurām varam vienoties, taču nekad nestāsimies iekšā," strikti noteica Žirinovskis, paskaidrojot, ka Krievijai tas nav izdevīgi.
Daloties pārdomās par aktuālajiem notikumiem un to sasaisti ar vēsturi, Krievijas amatpersona neslēpa pārliecību, ka gan Latvijā, gan citās bijušajās Padomju Savienības republikās apstākļi ir bijuši krietni labāki pirms neatkarības atgūšanas.
"Kādēļ visi ir aizbraukuši? No labām lietām neviens nebēg," sacīja Žirinovskis, norādot uz Latvijā krīzes laikā pieaugošo emigrāciju. Viņa skatījumā, Latvija atrodas arī ļoti neizdevīgā pozīcijā Eiropas Savienībā, jo šajos ekonomiski grūtajos apstākļos visvairāk cietīs tieši jaunākās dalībvalstis.
Odiozais Krievijas politiķis žurnālistiem arī vēlreiz apliecināja, ka būtu gatavs pretendēt uz Krievijas prezidenta amatu, taču pauda personīgu pārliecību, ka tam būtu nepieciešams krietni vairāk līdzekļu, nekā viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam - Liberāldemokrātiskajai partijai - būtu pieejami.
Tāpat Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis žurnālistiem pauda
sarūgtinājumu, ka pensionārs, kara veterāns Vasīlijs Kononovs ir
padarīts par kara noziedznieku. Žirinovskis teica, ka pats būtu gatavs
Latvijas vietā samaksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesā pirmajā instancē
piespriestos 30 000 eiro par labu Kononovam.
Savukārt Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram Žirinovskis gatavojas lūgt, lai viņš dod darbu kādreizējam klasesbiedram Sergejam Nikolajevičam, kurš gan esot pensionārs, bet vēl labprāt strādātu.
Uz jautājumu, ko Žirinovskis plāno apskatīt Rīgā, viņš atbildēja, ka
visu jau simts reizes ir redzējis. Pirmo reizi viņš uz Latviju atbraucis
1969.gadā, 1971.gadā šurp devies kāzu ceļojumā, bijis Viļņā un Rīgā
1991.gada puča laikā.