Viņaprāt, TP, paņemot to pašu Andra Šķēles plānu, varētu piedāvāt neapstiprināt ministrus, jo patlaban ir jākrāj punkti pirms vēlēšanām. Tam uzreiz būtu sabiedrības atbalsts, tiesa, A.Freimanis intervijā Latvijas Radio nevēlējās apgalvot, ka tas uzreiz pārvērstos pozitīvos punktos TP.
Esot opozīcijā, ir daudz vieglāk, īpaši, ja ir vairākums, samazināt ministriju skaitu, intervijā skaidroja A.Freimanis. Viņaprāt, tā ir ideāla situācija. Esot valdībā, to ir grūti izdarīt, bet esot opozīcijā un vairākumā – gandrīz unikāla iespēja darīt to pilnībā bez jebkādām sāpēm. Sāpīgi tas varētu būt tiem, kas ir valdošajā mazākumā. Viņaprāt, publiski nestrādā arguments par to, ka ar ministriju mazināšanu ietaupījums nebūtu liels.
Jau izskanējis, ka varētu tikt likvidēta reģionālo lietu ministrija, tāpat pieļauta Labklājības un Veselības ministriju apvienošana.
Par "pikantu" viņš nodēvēja to, ka Sabiedrība citai politika piedāvājusi Arti Pabriku kā iespējamo nākamo ārlietu ministru, taču no Jaunā laika līderes Solvitas Āboltiņas pikantu un delikātu atbildi, ka viņš nav vienīgais kandidāts. Tas sociologam liekot domāt, ka
iekšējā vienotība Vienotībā ir joprojām ar asiem stūriem un ne viss tur ir tik gludi.
Tāpat sociologs norādīja, ka lielā mērā valdības dienas kārtību nosaka starptautiskie aizdevēji. Eksperts nedomā, ka opozīcija, pat ja tai ir vairākums, ir gatava tracināt vai galīgi bojāt attiecības ar aizdevējiem, drīzāk otrādi - tā gribētu izskatīties labāks, ātrāk lēmumus pieņemošs sarunu partneris nekā pašreizējā valdība. Lai gan dziļāk viņš nav analizējis, sociologs tomēr norādīja, ka diez vai TP līdera plānā ir kaut kas, kas ir pretrunā aizdevēju pozīcijai, līdz ar to valsts pārvaldes reformās plāns ir stigrāks un konkrētāks nekā piedāvājis Jaunais laiks un esošā koalīcija. Starptautiskajiem aizdevējiem tagad būs jāsēž pie sarunu galda divās vietās – ar valdību un ar nosacīto vairākumu Saeimas namā, piebilda A.Freimanis.
Viņš uzskata, ka valdība patlaban ir diezgan stabila ne tikai tāpēc, ka to solījušas gandrīz visas opozīcijas partijas, bet arī tāpēc, kas situācija valstī dažus mēnešus pirms vēlēšanām - gan politiskā, gan ekonomiskā - nav pārāk piemērota tam, lai kaut ko vērienīgi mainītu, visi ir ieinteresēti saglabāt visu tajās vietās, kurās ir. Viņš sprieda, ka viens no mērķiem, kāpēc TP aizgāja no valdības, bija, lai palielinātu ietekmi Saeimā.
Kā atzina sociologs, atvērts jautājums ir par lēmumu pieņemšanas procesu - teorētiski opozīcija var rīkoties diezgan patvaļīgi daudzos jautājumos attiecībā uz to, ko vēlas darīt valdība un valdošā koalīcija, piemēram, vērt vaļā dažādus likumus. "Jautājums, vai viņi gatavi to darīt? Domāju, ka nē," teica A.Freimanis. Viņš prognozēja, ka nebūs radikālu soļu, lai gan jebkurai partijai ir vēlme palielināt savu ietekmi, tādēļ pārsteigumus Jaunā laika koalīcijai opozīcija tomēr varētu sagādāt.
Sociologu gan esot pārsteidzis LPP/LC pārstāvja Andra Bērziņa teiktais, ka viņi ir gatavi atbalstīt mazākuma valdību, bet neies koalīcijā. Nezinu, vai tas bija saskaņots ar partijas līderi, ņemot vērā īpašās attiecības, kas pamazām veidojas starp LPP un TP, piebilda eksperts. Šo izteikumu viņš novērtēja kā intrigu.
Vaicāts, vai tomēr kāda no opozīcijas partijām varētu pievienoties koalīcijai, viņš izteica šaubas, ka tas varētu notikt partiju līmenī. Ja notiek brīnums, un mazākuma valdība un koalīcija kļūst par vairākuma valdību, tas var būt uz atšķēlušos deputātu rēķina, tomēr vēlēšanas ir tik tuvu, ka diez vai kāds būtu gatavs darīt lielas kustības, sprieda sociologs.
Runājot par TP nākotni, viņš prognozēja, ka tās pārstāvji ir sagatavojuši pretsoļus popularitātes kritumam, kas parasti seko gadījumos, kad kāda no partijām atstāj koalīciju. Tāpat viņš teica, ka, viņaprāt, LTV trešdien vakarā TP oponējošo partiju pārstāvji mazliet atgādinājuši
trusīšus TP līdera A.Šķēles priekšā un viņš parāk izgaršojis šo situāciju. Sociologs bija cerējis, ka viņi spēj būt drosmīgāki un ļaunāki.
A.Freimanis arī pauda viedokli, ka būtu godīgi, ja līdz vēlēšanām sabiedrība zinātu iespējamos modeļus, kas to sagaida, konsolidējot budžetu, par nodokļiem, pensijām, sociālās aizsardzības mehānismiem. Šo TP izteikto ierosinājumu Saeimā iesniegt budžeta projektu līdz septembrim sociologs minēja kā principiāli svarīgu lietu. Pēc A.Freimaņa domām, arguments par to, ka jāpaskatās, kā mainīsies ekonomiskā situācija, nestrādā. Viņaprāt, šāda izdiskutēšana pieliktu kādas slūžas iespējamiem populisma viļņiem vai nepateiktajam.
Vaicāts par Valsts prezidenta Valda Zatlera trešdien dienā paziņoto, ka saņemts visu koalīcijas partiju apliecinājums strādāt valdībā līdz vēlēšanām, A.Freimanis atzina, ka tas bija viens no vakardienas paradoksiem. Viņš pieļāva, ka prezidents, iespējams, nebija gluži pareizi sapratis no tā, ko viņam teica, varbūt viņam kaut ko nepateica līdz galam, bet varbūt tas bija politisks žests ar cerību, ka, pasakot to, viņš palīdzēs koalīcijai saglabāties.