Sociologs nedomā, «ka Ulmanis ir tik politiski vulgārs, kā Liepnieks viņu raksturo — Ulmanim ir sava pašcieņa un savas prasības». A. Freimanis atgādināja, ka pēc prezidentūras termiņa beigām G.Ulmanim «palika prezidenta sajūta», un viņš ir gribējis būt politikā. Par to liecinot arī vēlme pievienoties Jaunajam laikam 2002.gadā, kas tomēr nenotika. Sociologs pieļauj, ka ne G. Ulmaņa, bet toreizējā Jaunā laika kodola dēļ šī sadarbība neizveidojās.
«Viņš gribēja būt uzaicināts. Ja ar pietiekami lielu godu Ulmanim deva tādu vietu, viņam bija grūti turēties pretī,» teica A. Freimanis. Viņš pieļāva, ka sava nozīme, iespējams, varēja būt arī citiem argumentiem, ņemot vērā G. Ulmaņa saistību ar klubu Dinamo, «kas ir viens no biznesa veidiem, kurš tērē naudu». Taču uzaicināšanas procesā šis arguments varbūt pat netika izmantots, bet ticis paturēts prātā.
Lūgts vērtēt G. Ulmaņa iespējamo pienesumu apvienībai Par labu Latviju! sociologs atzina, ka G. Ulmanis nav augsta līmeņa eksperts kādā no jomām, ja neskaita sportu. «Arī politiskās ētikas jautājumos viņam neklājas viegli — viņš ir runājis vairāk virsrakstos jeb lozungos bez analīzes,» teica A. Freimanis.
Jau rakstīts, ka trešdien intervijā Neatkarīgajai J.Liepnieks teica: «Ulmanis ir gatavs nākt ne tikai uz svilpienu, bet uz – ei,tu!! Un viņš ir klāt.»
Savukārt G.Ulmanis par J.Liepnieka izteikumiem nebija apvainojies un teica, ka viņš ir žults pilns un nelaimīgs cilvēks, "bet es nevēlos par viņu runāt — lai Liepnieks dzīvo savu dzīvi».