Nedēļas nogalē divas dienas gaidāms atkusnis, taču jau nākamās nedēļas sākumā atkal gaidāms neliels sals. Šādas temperatūras svārstības, kad dienā gaiss sasilst līdz plus grādiem, bet naktīs nedaudz piesalst, mazina plūdu draudus. "Ar tādiem laika apstākļiem nekas traks varētu arī nenotikt," piebilst sinoptiķis.
Kā skaidro Leitass, ar divām atkušņa dienām ir par maz, lai izkausētu visu šoziem sasnigušo sniegu un sāktos plūdi. Turklāt ir jāsagaida, kad upēs sāks lūst ledus, - tas varētu notikt aprīļa pirmajā nedēļā. Tikai pēc tam varēs prognozēt situāciju ar plūdu iespējamību.
"Būs vēl gan sniegs, gan ledus iešana. Pavasaris iestāsies ne agrāk kā aprīlī," sacīja galvenais sinoptiķis.
Leitass uzsvēra, ka šīs ziemas sezonas prognozes kopumā izrādījušās pareizas. Tādas gan Latvijā netiekot izstrādātas, to dara Eiropas prognožu centrs, jo viņiem esot lielākas jaudas un iespējas datu apstrādei un analīzei. Viņš pats pagājušā gada augustā-septembrī īsti neesot ticējis viņu prognozēm, ka šajā ziemā Eiropu klās sniegs un sals, taču "viņiem izrādījās taisnība".
Kad Leitasam jautājot, kāpēc sinoptiķi kļūdās ar prognozēm, viņš parasti uzdodot pretjautājumu, kāpēc neviens nevarēja prognozēt ekonomisko krīzi.
Latvijā laika apstākļu mērījumi tiek fiksēti kopš 1795.gada, kad Latvijas Universitātes pašreizējās Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī parādījās pirmā meteostacija. Tagad to tur ir grūtāk izmantot nekā pirms 200 gadiem, jo koki ir izauguši pārāk lieli. Taču meteoroloģisko datu bāze salīdzināšanai saglabājusies diezgan iespaidīga.
Pēc Leitasa teiktā, saistībā ar globālo sasilšanu Latvijā nevarēs runāt par sauli un palmām, tieši pretēji, tās iespaidā Latvijā samazināsies saulaino dienu skaits, "sauli mēs neredzēsim, būs mitrs un apmācies".