2010.gada Finanšu stabilitātes pārskatā Latvijas Bankas eksperti, raksturojot galvenos riskus šim gadam, norāda, ka gan mājsaimniecībām, gan atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, tirdzniecībā, būvniecībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un viesnīcu un restorānu nozarē, ir augsts parādsaistību līmenis.
Mājsaimniecību maksātspēju joprojām apdraudot trauslā situācija darba tirgū - bezdarba līmenis ir augsts un reālā darba samaksa pagaidām nepalielinās. Vienlaikus mājsaimniecību maksātspēju mazina cenu, tostarp pasaules pārtikas un energoresursu cenu un administratīvi regulējamo cenu, pieauguma atsākšanās, kā arī nodokļu sloga papildu kāpums.
Latvijas Banka vērš uzmanību arī uz to, ka saistībā ar nodokļu, izejvielu un energonesēju cenu pieaugumu palielinās arī komercdarbības izmaksas. Šādos apstākļos iespējamais procentu likmju pieaugums eirozonā vēl vairāk pasliktināšot nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību, kurām ir augsts parāda līmenis, parāda apkalpošanas spēju.
Vienlaikus situāciju varētu pasliktināt virkne ārējo risku, kas potenciāli var samazināt Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomisko izaugsmi un tādējādi apdraudēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu izredzes un arī tautsaimniecības izaugsmes noturīgumu.
Par potenciālu ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu kāpumam 2011.gadā uzskatāms arī pārstrukturēto kredītu kvalitātes pasliktināšanās risks, jo kredītu pārstrukturēšanas process vēl arvien turpinās un šādi kredīti veido gandrīz piekto daļu no kopējā kredītu atlikuma, brīdina Latvijas Banka.
Kā otru galveno risku finanšu stabilitātei Latvijas Banka min iespējamo naudas resursu cenas kāpumu starptautiskajos tirgos. Tām bankām, kuras centīsies iegūt finansējumu starptautiskajos tirgos, iespējams, būšot jārēķinās ar finansējuma cenas kāpumu, ko nosaka procentu likmju pieauguma tendence kopumā, dārgāki finanšu resursi saistībā ar valsts parāda riska kāpumu Eiropas Savienības valstīs un virknes valstu un finanšu institūciju lielajām refinansēšanas vajadzībām šajā gadā, kas, starp citu, varot ietekmēt arī Zviedrijas mātesbanku finansējuma cenu.
Latvijas Banka pieļauj, ka naudas tirgus resursu piesaiste varētu būt grūtāka tām bankām, kurām nav mātesbanku finansējuma un kuras kredītportfeli lielākoties finansē ar īstermiņa noguldījumiem.
Ņemot vērā potenciālos riskus, Latvijas Banka norāda, ka komercbankām pastiprināti jāizvērtē pārstrukturēto kredītu kvalitāte un nepieciešamības gadījumā jānodrošina uzkrājumi, jābūt piesardzīgām, meklējot jaunus resursu izvietošanas tirgus un instrumentus, tostarp arī attiecībā uz nerezidentu kreditēšanu, kā arī jātiecas piesaistīt ilgāku termiņu resursus, tādējādi mazinot ievainojamību pret iespējamiem negatīviem notikumiem pasaules finanšu tirgos.