Finanšu kontroli kā vienu no būtiskākajiem centralizētās uzraudzības iemesliem min ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Dienas rīts, 12. septembris), kura vadītā Ekonomikas ministrija (EM) likumprojektu par valsts uzņēmumu centralizēto uzraudzību pēc nedēļas prezentēs koalīcijas padomes sēdē. Pretēji iecerētajam vakar šo jautājumu koalīcijas padome neizskatīja (atlikt jautājumu lūdza Reformu partija).
EM norāda, ka «mērķis ir panākt, lai likums stājas spēkā no 2013. gada 1. janvāra, un tad centralizētā pārvaldības institūcija varētu sākt strādāt 2013. gada otrajā vai trešajā ceturksnī». Jaunveidojamās institūcijas budžets būs aptuveni 400 tūkstoši latu gadā, tajā strādās ap 15 darbinieku, bet šīs iestādes ietekmīgo vadītāju uz sešiem gadiem amatā iecels valdība. Superiestādes šefu Valsts kanceleja (VK) sāks meklēt pēc tam, kad stāsies spēkā Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Visticamāk, vadītājs šogad vēl netiks atrasts, prognozē VK Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska, ņemot vērā, ka par jauno likumu vēl gaidāmas plašas diskusijas.
Atjaunos padomes
Valstij piederošā akciju sabiedrība Latvenergo jau ilgāku laiku ir lielākais uzņēmums Latvijā (koncerna aktīvu vērtība 2011. gada beigās - 2,28 miljardi latu), taču pretēji līdzīgu uzņēmumu darbam privātajā sektorā to pārvalda tikai valde bez padomes pārraudzības (to likvidēja 2009. gadā). EM uzskata, ka Latvenergo gadījumā padome noteikti būtu atjaunojama, līdzīgi tas varētu būt arī ar citiem lielajiem uzņēmumiem. Arī Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss, kurš pats pārstāv akcionāra intereses vairākās kapitālsabiedrībās, uzskata, ka lielajos uzņēmumos padomes noteikti jāatjauno. «Teikšu godīgi - es varu izvērtēt lēmumu likumību, finanšu lietas, taču stratēģisko plānošanu katra uzņēmuma specifiskajā darbības nozarē ne,» saka A. Matīss. Viņš uzsver, ka padomes noteikti nebūtu jāatjauno nelielos uzņēmumos.
EM izstrādātajā likumprojektā padomju atjaunošana būšot iekļauta ieteikuma formā. Ieteikums attiecas uz uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 15 miljoniem latu gadā, vidējo darbinieku skaitu virs 50 un bilances kopsummu virs trim miljoniem latu, norādīts koncepcijā par centralizētās pārvaldības institūcijas (CPI) modeļa ieviešanu. Tieši CPI būs atbildīga par padomes locekļu kandidātu datubāzes veidošanu, lielajos uzņēmumos padomēs varēs strādāt līdz septiņiem, pārējos - līdz pieciem cilvēkiem un pretēji agrāk izplatītajai praksei, kad daži «profesionāļi» par darbu padomē nopelnīja algu gan sev, gan partijai, tagad noteikts, ka viens cilvēks nedrīkstēs strādāt vairāk kā trijās padomēs.
Ap 140 uzņēmumu, kas pilnībā vai daļēji pieder valstij, šobrīd ir izkaisīti 11 ministriju atbildībā, lielākie un nozīmīgākie (arī problemātiskākie) vēsturiski nonākuši EM (Latvenergo, Lattelecom, LMT u. c.) un SM (Latvijas dzelzceļš, airBaltic, lidosta Rīga u. c.) saimniecībā. Skaitliski visbagātākā ir Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā esošā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kam pieder nelielas akciju daļas 62 uzņēmumos - tās tiek palēnām pārdotas, ņemot vērā niecīgo dividenžu apjomu, ko valsts no šiem ieguldījumiem ir guvusi (ap 38 tūkstošiem latu par 2011. gadu). Kopumā no visiem saviem ieguldījumiem dažādos uzņēmumos valsts pērn saņēma dividendes 115,5 miljonu latu apjomā, no kā lauvas tiesu samaksāja Latvijas valsts meži (Ls 51,7 miljoni un Latvenergo (Ls 35 miljoni).
Ministrijas šobrīd pārvērtē savus īpašumus, un līdz oktobra beigām tām Pārresoru koordinācijas centrā jāiesniedz savs redzējums par kapitālsabiedrību iespējamo nonākšanu CPI vai palikšanu ministrijas pašas atbildībā.
(Visu rakstu lasiet 18.septembra laikrakstā Diena)