Gatavojas plašai koalīcijai

Pirmdien pēc neskaitāmajām partiju savstarpējām sarunām, kā arī konsultācijām ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru radās iespaids, ka partijas gatavojas ļoti plašai koalīcijai, opozīcijā atstājot PCTVL, kā arī Pilsonisko savienību un TB/LNNK, kuras nevar iet vienā valdībā ar SC. JL savu izvēli par labu SC motivē ar nepieciešamību veidot plašu koalīciju un tās pārstāvniecību Saeimā, kas ir lielāka nekā tēvzemiešiem. TB/LNNK valde pirmdien paziņoja, ka uzskata par nepieņemamu SC aicināšanu valdībā situācijā, kad labējām partijām ir unikāla iespēja izveidot plašu valdību ar 77 balsīm. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis arī vēl nebija tik drošs par tādu koalīciju, jo JL par sadarbību ar SC esot runājis pieļāvuma formā. "Neesmu dzirdējis, ka tas būtu stingrs uzstādījums — kad tā būs, tad lemsim," teica A.Brigmanis. TP un LPP/LC neizrādīja pretestību sadarbībai ar SC, kas arī pirmdien izvirzīja savu premjera kandidātu — Jāni Urbanoviču. Taču mazliet neskaidra ir SC līdzdalības forma, jo koalīcijas līgumu parakstītu tikai Tautas saskaņas partija, tā koalīcija izvairītos no tiešas sadarbības ar Alfrēda Rubika vadīto Sociālistisko partiju, kas ir viena no SC dalīborganizācijām. Tajā pašā laikā SC līderis Nils Ušakovs garantē valdībai visas 18 frakcijas balsis. Partijas prezidentu aicinājušas jau trešdien nosaukt nākamā premjera vārdu. JL pirmdien vakarā izvirzīja šim amatam Eiropas Parlamenta deputātu Valdi Dombrovski, TP kandidāts ir Edgars Zalāns. LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš sacīja, ka partijai būtu grūti atbalstīt premjeru no partijas, kas gāzusi valdību. Dažas stundas vēlāk LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers atzina: "Rūgtums ir palicis," taču E.Zalāns esot profesionālis un viņa programma esot līdzīga tai, ko piedāvājis Ivars Godmanis, tāpēc pret TP kandidātu iebildumu neesot. Taču "izšķirošā loma būs Valsts prezidentam", teica A.Šlesers, šo valsts pirmās amatpersonas atbildību uzsverot vairākas reizes. Pēdējās dienās A.Šlesers vairākkārt akcentējis prezidenta atbildību par situāciju valstī. Viņš arī atgādināja, ka 2007.gada nogalē visi valdību veidojošie politiskie spēki bija pauduši atbalstu E.Zalānam kā premjera kandidātam, taču V.Zatlers uzticējis šo posteni I.Godmanim. Ja valdību veidotu TP nominētais E.Zalāns, tad TP līderis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš varētu atgriezties Saeimā, lai nostiprinātu frakciju, kurai būs jānodrošina valdības lēmumu pieņemšana parlamentā. Iekšlietu ministrijas vadību plānots piedāvāt tagadējam premjeram I.Godmanim, kurš reiz jau bija iekšlietu ministrs. Savukārt finanšu ministra amatā TP varētu deleģēt profesionāli, kas nav partijas biedrs. Valdības veidošanu var apgrūtināt arī JL nostāja, ka jaunajā valdībā nevajadzētu strādāt vienam no LPP/LC līderiem, tagadējam satiksmes ministram Aināram Šleseram. V.Dombrovskis Dienai atzina, ka viņam svarīgi noskaidrot, "kāds ir iepriekšējās valdības atstātais mantojums", kādi solījumi doti Starptautiskajam Valūtas fondam un vai partijas ir gatavas vienoties par 2009.gada valsts budžeta grozījumiem. TP neiebilst pret V.Dombrovski, kuram ir izredzes saņemt piedāvājumu, bet politiskajos kuluāros jau tiek runāts, ka TP šo situāciju varētu izmantot, lai parādītu JL vājumu un pati ar saviem ministriem izceltos. JL pirmdien turpināja runāt par bezpartijisku kandidātu, taču nespēja nodrošināt kandidātu piekrišanu. Uzrunāto vidū bija Valsts kontroliere Inguna Sudraba un ES komisārs Andris Piebalgs. Savu nostāju viņš iepriekšējā nedēļā izskaidrojis arī Valsts prezidentam, Dienai apstiprināja A.Piebalgs. "Šajā brīdī atbildība ir jāuzņemas partijām, nevis kādam brīnumdarim no malas, un reformas veikt var tikai Saeimas atbalstīts premjers. Ja viņi apgalvo, ka atbalsta šodien, iespējams, pēc tam, kad nāksies veikt nākamo budžeta samazinājumu, partijas vēlēšanu gaidās teiks — nē, mēs nevaram. Ko bezpartijisks premjers var darīt tādā situācijā?" sacīja komisārs, uzskatot to par vienas dienas risinājumu. "Es varētu domāt tikai tad, ja parlamentam vairākkārt neizdodas apstiprināt jauno premjerministru, taču tā ir cita situācija, katastrofas scenārijs, par ko nekas neliecina," teica A.Piebalgs.