To aģentūra LETA uzzināja no KNAB preses pārstāves Ievas Karlsbergas. Viņa pastāstīja, ka biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ir sazinājusies ar Ģenerālprokuratūru un noskaidrojusi, ka tā vērtēs iespējamo informācijas izpaušanas faktu.
Ņemot vērā, ka šonedēļ KNAB veiktās kratīšanas sankcionēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns, aģentūra LETA vērsās Centra rajona tiesā, lai noskaidrotu, vai nav pamata uzskatīt, ka informācijas noplūde varētu būt notikusi no tiesas.
"Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nepieļauj, ka informācijas noplūde notikusi no mūsu tiesas darbinieku puses," aģentūrai LETA apgalvoja tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis. Viņš norādīja, ka par 20.maijā iesniegtajiem ierosinājumiem tiesā zinājuši tikai trīs cilvēki izmeklēšanas tiesneša sastāvā. No ierosinājumu saņemšanas līdz pat šim brīdim tie tiek uzglabāti seifā, slēgtā tiesneša kabinetā, sacīja Sadauskis.
"Tiesu informatīvajā sistēmā dati sākotnēji tiek iekļauti ļoti ierobežotā apjomā, norādot tikai procesa virzītāju, un faktiski tikai pēc ierosinājumu izskatīšanas. Pirmstiesas procesu sadaļai pieeja ir tikai izmeklēšanas sastāviem, pat izņemot sekretārus, kā arī tiesas priekšsēdētājai, priekšsēdētāja palīgam un kancelejas vadītājai," skaidroja Sadauskis.
Viņš arī atzīmēja, ka tieši tiesneša Silakalna sastāvs jau vairākkārt ir izskatījis ierosinājumus un sankcijas, tai skaitā arī "skaļajās" lietās, kas saistītas gan ar bijušo Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu ("Jūrmala - mūsu mājas"), gan bijušo VID amatpersonu, pašreiz no amata atstādināto Finanšu ministrijas ierēdni Vladimiru Vaškeviču, gan kādreizējo "Latvenergo" šefu Kārli Miķelsonu. Nekad nav bijušas ziņas par iespējamu informācijas noplūdi šajās lietās saistībā ar procesa virzītāju iesniegtajos ierosinājumos iekļauto informāciju, apgalvoja Sadauskis.
"Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā izskatītas arī vairākas krimināllietas, kas satur valsts noslēpumu, uzskatām, ka lietvedība ar pirmstiesas procesu materiāliem notiek profesionāli korekti, atbilstoši likumā noteiktajiem informācijas pieejamības ierobežojumiem," rezumēja tiesas priekšsēdētājas palīgs.
Turklāt Sadauskis arī uzsvēra, ka laikraksts NRA 25.maijā rakstīja, ka "jau vairāk nekā nedēļu politiskajās, žurnālistu un citās labi informētās aprindās klejo baumas, ka Juta Strīķe [..] gatavo kārtējo skaļo specoperāciju ar kāda politikas smagsvara aizturēšanu", taču tiesā jebkāda informācija par kriminālprocesu nonāca tikai 20.maijā, kas bija mazāk nekā nedēļu pirms minētās publikācijas. Turklāt tiesā saņemtā informācija bija tikai par kratīšanām, nevis citām speciālajām izmeklēšanas darbībām, atzīmēja Sadauskis.
Kā ziņots, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ atzina, ka periods no kriminālprocesa sākšanas un tiesneša sankcijas saņemšanas līdz šo procesuālo darbību veikšanai bijis ļoti neliels. "Tas viss notika zināmā sasteigtībā, jo parādījās signāli, ka informācija kaut kur cirkulē," atklāja Kalnmeiers.
Trešdien no rīta, pirms KNAB veica virkni kratīšanu pie augstām amatpersonām, "Neatkarīgā Rīta Avīze" ziņoja, ka tiekot gatavota "skaļa specoperācija".