Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas priekšsēdētājs un arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Vienotība) uzskata, ka Gerharda sadarbības teritoriju karte ir konceptuāli jauns piedāvājums. Tāpēc to nebūtu pareizi iekļaut Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pirms izskatīšanas 2. lasījumā, bet gan vērtēt trijos lasījumos kā jaunu projektu. Taču jau otrdien Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija izņems no atvilktnes tajā ilgi gulējušo likumu un kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem vērtēs, kādus grozījumus tajā vajadzētu steidzami veikt, aicinot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju iekļaut to sēdes darba kārtībā.
Ministra Gerharda piedāvājumu izveidot Latvijā pašvaldību sadarbības teritorijas un iezīmēt skaidras to robežas Valainis atbalsta. "Viņš ir ļoti spēcīgs ministrs, ja šādu lietu aktualizē. Visu cieņu! Ministrs iet pareizā virzienā," teica Valainis. Viņš piekrīt, ka ne viss pagaidām ir skaidrs, piemēram, kādas būs sadarbības teritoriju pilnvaras, naudas kustība, pārvalde un lēmumu pieņemšanas struktūra, taču tās esot detaļas.
Tagad tiek piedāvāta 29 sadarbības teritoriju karte. Taču pērnā gada nogalē Diena rakstīja par VARAM nodomu izveidot 16 apriņķus. Gerhards sākotnēji noliedza šādas kartes esamību un tikai pēc tam, kad Diena tās kopiju parādīja, atzina, ka diskusijas laikā izvērtēti dažādi modeļi. Taču pašvaldības jau bija paguvušas nobīties no 16 apriņķiem, kas ārpusē atstātu vairākus attīstības centrus, tāpēc tagad pret jauno karti tās izturas daudz pielaidīgāk. Tiesa, premjers Māris Kučinskis (ZZS) Dienai apšaubīja, vai pie tik liela sadarbības teritoriju skaita varēs veiksmīgi īstenot veselības reformu, kā arī skolu tīkla optimizāciju.
Tieši Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Tieslietu ministrija visvairāk gaida VARAM jauno piedāvājumu, kura sagatavošana paredzēta arī valdības deklarācijā. Mērķis ir decentralizēt valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas pēc vienotiem principiem. Gerhards kā šķērsli tam minējis arī lieluma un iedzīvotāju ziņā ļoti atšķirīgas pašvaldības, no kurām gandrīz 40 novadu neatbilst to veidošanas kritērijiem un tajos ir mazāk nekā 4000 iedzīvotāju. Tik nelielas pašvaldības nespēj pārņemt valsts pārvaldes funkcijas.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 31.janvāra, numurā!
Raimonds
Ilmārss
bet nopietni?