Gerharda pieteiktā novadu reforma nav vienīgā - top vēl vairāki modeļi

gadam pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu vai izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības var arī brīvprātīgi apvienoties, nav vienīgās aktivitātes šajā virzienā, otrdien vēsta laikraksts Diena.Administratīvi teritoriālās reformas projektu gatavo arī Vienotība, kura domes sēdē 10. oktobrī apstiprinās uzdevumus, kas jāpaveic līdz valsts simtgadei 2018. gadā. Viens no tiem paredz izveidot Latvijā stiprus novadus. Savukārt 23. oktobrī notiks bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska pārstāvētā nodibinājuma Domnīca Certus rīkotais forums, kurā viens no jautājumiem būs par reģionālo attīstību. Dombrovskis apstiprināja, ka forumā prezentētā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik novados ir iespējas nodrošināt līdzsvarotu attīstību, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu no reģioniem.Gerhards Dienai atzina, ka arī Nacionālajā apvienībā jau pirms vairākiem mēnešiem notika diskusija par reģionālo attīstību un modelis, kas paredz pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu, sakrīt ar viņa partijas un paša ministra redzējumu. Tā pamatā ir divi galvenie kritēriji - novadā ir jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un ne mazāk kā 1000 iedzīvotāju centrā. Gerhards personīgi uzskata, ka lielajām pilsētām būtu jāsaplūst ar novadiem, bet tas esot diskusijas jautājums. "Atšķirība starp novadiem ir tik liela, ka panākt līdzsvarotu attīstību ir ļoti grūti," atzīst ministrs, norādot, ka šo līdzsvaru mēģina nodrošināt ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Taču tas neesot risinājums. Par to, cik dažādas ir pašvaldības, liecina arī to izveidotās organizācijas - Lielo pilsētu asociācija, Reģionālās attīstības centru apvienība un tagad vēl top Pierīgas novadu apvienība. Nesen arī ārvalstu investori uzsvēruši, ka viņiem ir svarīgi, lai pretim būtu nopietns partneris - spēcīga pašvaldība -, kas ir priekšnoteikums, lai teritorijā veiktu ieguldījumus. Nelielajiem novadiem ir arī grūtības pārņemt visas funkcijas, kuras valsts būtu gatava deleģēt pašvaldībām.Otrs modelis paredz izveidot 29 sadarbības teritorijas, kurās brīvprātīgi pašvaldības var arī apvienoties. VARAM piedāvā viena vai otra modeļa ieviešanai nepieciešamās izmaiņas likumos pieņemt nākamajā gadā. Reformas ieviešanas termiņš paredzēts tikai līdz ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, jo tad būs beidzies kārtējais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, bet pēc tam arī ES "piedāvās mainīt domāšanu, stingrāk vērtējot projektus un pašvaldību spēju apgūt līdzekļus", sacīja ministrs. Viņš uzsvēra, ka jau kopš 2009. gada Latvijā veiksmīgi darbojas lielie novadi, kuros apvienojušies visi vai lielākā daļa bijušo rajonu pagastu. "Laiks iet uz priekšu, un to, ka rodas problēmas, redz visi, bet ar varu nekas netiks uzspiests," sacīja Gerhards.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 29.septembra, numurā!