Pēc viņa vārdiem, tas maksās daudz vairāk nekā līdz šim, kad analogajā apraidē piedalījās vairākas televīzijas.
Ministra izteikumi arī liecināja par skepsi attiecībā uz virszemes televīzijas nodrošinātāja Lattelecom piedāvājumu apmaksāt dekoderus maznodrošinātajiem, ja pretī tiek dots pagarinājums virszemes ciparu televīzijas apraides tiesībām līdz 2018.gadam. K.Gerhards atzina, ka par šo jautājumu būs jālemj valdībai, tomēr viennozīmīgi esot skaidrs, ka tas ir valsts atbalsts, kas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Savienības iestādēm.
Pēc viņa informācijas, Latvijā ir iegādāti 170 000 dekoderu, kā arī
apmēram 30 000 jauno televizoru, kas ir pielāgoti virszemes televīzijas uztveršanai. Tas nozīmējot, ka pamatapjoms iedzīvotāju
šo jautājumu ir atrisinājuši. Daudz plašāks jautājumu loks, viņaprāt,
ir tas, kas attiecas uz televīzijas attīstību nākotnē, proti, ka Lattelecom varētu
samazināt apraides maksu, ja saņemtu pagarinājumu. Viņš arī vērsa
uzmanību uz to, ka informācijas tehnoloģiju jomā notiek strauja
attīstība, parādās jaunas ierīces, kas dramatiski maina to, kas notiek datu
apraidē. Ja tiek pieņemts lēmums apraides tiesību termiņu pagarināt, vēlāk varam nonākt pie secinājuma,
ka situācija tirgū ir dramatiski mainījusies. Varbūt pēc pāris gadiem būs izdevīgi
rīkot jaunu konkursu, varbūt būs jaunas tehnoloģijas, piemēram, cilvēki
televizora vērošanai lietos mazus pārnēsājamus datorus un būs
nepieciešama jauna pieeja, teica K.Gerhards un piebilda, ka tas ir ļoti diskutējams jautājums.
K.Gerhards arī teica, ka Eiropas tiesā ir vairākas lietas par šādu atbalstu, piemēram, attiecībā uz Itāliju.
Komentējot Saeimā notiekošās diskusijas par analogās apraides termiņa pagarināšanu, K.Gerhards teica, ka neredz šādu nepieciešamību, jo lielākā daļa nacionālo kanālu ir gatavi veikt pāreju no 1.jūnija. "Redzu, ka 1.jūnijā virszemes [digitālā] televīzija jāievieš," teica ministrs un piebilda, ka var vien diskutēt par to, ka vietējās
televīzijas varētu uz vietas veikt apraidi, izmantojot savus raidītājus.
Viņš gan norādīja, ka Saeima šo diskusiju turpinās, bet esot jāizvēlas, vai
ieviešam jaunos satiksmes noteikumus informācijas sabiedrībā, vai arī
nē.
To, kas "notiek gaisā", viņš salīdzināja ar lielceļu kurā pārvietojas vairāki braucēji – mobilais telefons, radio, televīzijas. Mērķis ir gan Eiropai, gan Latvijai panākt to, lai iespēja pārraidīt informāciju ir pēc iespējas liela. Latvija varot lepoties ar to, ka ir pirmajā sešiniekā ES pēc interneta ātruma, bet jaunie Eiropas mērķi nozīmē "pārkāpšanu no zirga ratiem uz modernām mašīnām". Ir diskusija par to, kā pārkārtot kustību uz lielceļa, kā var labāk sadzīvot zirgu rati ar modernām, jaunām mašīnām, teica ministrs un piebilda: protams, varam atstāt ilgāku laiku vecu kārtību, bet jādomā par kopējo attīstību.