Par nepieciešamu pārskatīt datu aizsardzības sistēmu liecina arī pēdējā laika notikumi, attiecībā uz datu drošības pārkāpumiem tautas skaitīšanā, kā arī VID un CSDD konstatētos datu drošības sistēmas „caurumus”. Tas faktiski norāda uz to, ka tā ir būtiska visas valsts pārvaldes problēma - Latvijā ne likumdošanas, ne arī valsts institūciju līmenī nevar runāt par personu datu aizsardzību. Turklāt šajā gadījumā atbildību par datu drošības pārkāpumu vajadzētu prasīt ne tikai no Statistikas pārvaldes, VID vai CSDD, bet arī no atbildīgajām institūcijām, kas nav savlaicīgi veicinājušas ID karšu un e-parakstu ieviešanu.Visskaļāk šobrīd diskutē par datu drošības pārkāpumiem tautas skaitīšanā, lai gan diskusijas par tautas skaitīšanu norisinājās jau pāris gadus pirms. Pērn rudenī pat tika veikts arī tautas skaitīšanas izmēģinājums, kura laikā bija iespējams aizpildīt tautas skaitīšanas anketu internetā. Taču tobrīd neviens, arī Datu valsts inspekcija, nenorādīja, ka reģistrējoties ar personas kodu un pases datiem, ir personas datu aizsardzības pārkāpums. Uzskatu, ka Datu valsts inspekcijai bija jābūt pašiem pirmajiem, kas iestājas par datu aizsardzības pārkāpumu un sniedz savlaicīgu problēmas risinājumu, taču tobrīd tas nenotika. Lieki piebilst, ka arī tagad, šī problēma tika pamanīta no mediju, nevis no atbildīgo institūciju puses.Datu aizsardzības jautājumu par absurdu padara fakts, ka šajā gadījumā, kad personas dati internetā tiek izmantoti tautas skaitīšanai, tas tiek uzskatīts par pārkāpumu, bet dažādos reģistros sniegtā personas datu informācija, kas faktiski ir publiski pieejama ikvienam, netiek uzskatīta par datu aizsardzības pārkāpumu, piemēram, Uzņēmumu reģistrā reģistrējamajās ziņās brīvi pieejami personas kodi u.tml.Informācijas pieejamībai par personas datiem ir būtiska nozīme, līdz ar to daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, kādi dati un kādos gadījumos ir nepieciešami. Ir būtiski atrast līdzsvaru starp personas datu privātuma aizsardzības jautājumiem un brīvu informācijas plūsmu, kas palīdz attīstīt ekonomikas iespējas.Manuprāt, vislielākā problēma šobrīd ir tā, ka valsts attīstās policejiskas pārvaldes virzienā, kuras pamatā ir sodu sistēma, nevis savstarpēja sadarbība. Visbiežāk datu aizsardzības problēmas, kā arī šajā gadījumā ar reģistrēšanos internetā tautas skaitīšanai, tiek risinātas novēloti, kad faktiski notiek cīņa ar problēmas sekām, nevis tiek risināts un savlaicīgi novērsts problēmu cēlonis.Uzskatu, ka Latvijā sen jau bija jāievieš ID kartes un jāvecina e-paraksta izmantošana, kas daudz ērtāk nodrošinātu personas datu aizsardzību, līdzīgi, kā tas ir citu Eiropā un pasaulē. Tas viennozīmīgi veicinātu iedzīvotāju uzticību datu drošībai, sniedzot tos pēc nepieciešamības.
Gobzems: Pēdējais laiks ieviest ID kartes datu drošībai
Neskatoties uz to, ka Latvijas likumdošanā ir reglamentēta personas datu aizsardzība, praksē tā faktiski nedarbojas un nereti veidojas situācijas, kad jautājums par datu drošību ir diskutabls. Uzskatu, ka šobrīd ir pēdējais laiks ieviest ID kartes, līdzīgi, kā tas ir citur Eiropas Savienības valstīs, kur personas datu drošība ir prioritāra.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.