Viņaprāt, "mēs esam aizkavējušies savā intelektuālajā attīstībā". "Proti, deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija jau bija atguvusi neatkarību, turpinājās tā nacionālā pašapdziedāšanās, Latvija, atvainojos, priekšā un pakaļā, cīņa pret ienaidnieku utt. Tas turpinās, un tas var nogurdināt sabiedrību un veidot plaisu. Igauņiem izdevās saglabāt saikni starp radošo inteliģenci un sabiedrību arī tāpēc, ka viņiem netika slēgts neviens no kultūras izdevumiem, kuri šo saikni uztur. Mums - pats zini, kā gājis... Līdz ar to igauņiem intelektuālās kultūras svarīgums nav jāpierāda. Kad viņu Kultūrkapitāla fonda vadītājs nospēlēja astoņus miljonus kronu azartspēlēs, jā, atkāpās kultūras ministre, bet neizskanēja tēzes, kas apšaubītu paša fonda nepieciešamību..." sacīja G.Godiņš.
"Tomēr es gribētu atgriezties pie politiķiem. Mums valdībās, to skaitā šajā, ir cilvēki, kuri ir neveiksminieki. Cilvēks kļūst par kultūras ministru tāpēc, ka personīgi pazīst Ziedoni... Ko tu gribi?" - tā G.Godiņš.
Pilnu interviju lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!