Godmaņa demisija tuvina TP un JL

Partijas vēlas jaunu valdību izveidot divu nedēļu laikā. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir pieņēmis I.Godmaņa demisiju un pirmdien sāks sarunas ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. TP, JL un Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kura pretendē kļūt par jaunās valdības kodolu, kopā jau ir 52 balsis. Visticamāk, valdībā būs arī LPP/LC un TB/LNNK ar vienu ministru. Valsts prezidents V.Zatlers neatbildēja uz jautājumu, vai varētu uzticēt valdības veidošanu Tautas partijai, kas ir gāzusi šo valdību. "Nevienam netiks dotas privilēģijas," teica prezidents. Viņš tikai neesot gatavs aicināt premjera amatā ar partijām nesaistītu kandidātu, ko par labāko risinājumu uzskata JL, — tas būtu iespējams tikai, ja "ir pilnīga krīze", teica prezidents. Sociologs Aigars Freimanis norādīja uz vairākām problēmām — Valsts prezidenta haotisko viedokļu maiņu, neskaidrībām par Saeimas atlaišanu, kā arī uzticības atgūšanas "jautājumu vismaz uz kādu laiku". Viņaprāt, neviens no partiju kandidātiem "neatceļ šīs problēmas," tāpēc arī A.Freimanim tas liekot domāt, ka bezpartijisks kandidāts "ir vienīgā saprātīgā izvēle". Lūgts komentēt V.Zatlera teikto, ka bezpartijisks premjers nav iespējams, sociologs norādīja uz biežo prezidenta viedokļu maiņu. ZZS un TP intereses sakrīt Zaļo un Zemnieku savienības un Tautas partijas interešu sakritība, par spīti abu politisko spēku vēl nesenajām pretrunām, kas galvenokārt saistītas ar konkurenci pašvaldību vēlēšanās, izšķīra šīs valdības likteni. Premjers I.?Godmanis piektdien koalīcijas pārstāvju sanāksmē bija teicis: "Šis ir patiesības brīdis. Ja kāds nav gatavs strādāt, iesniedziet rakstisku informāciju." TP un ZZS līderi savu viedokli par aiziešanu no valdības pateica mutvārdos. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis to uzskata par apvienības patstāvīgu lēmumu, kas šajā gadījumā sakrita ar TP viedokli, un tāpēc abu politisko spēku līderi pirms šīs sēdes esot vienojušies par kopīgu rīcību. "Sabiedrībā ir tāds noskaņojums, ka tālāk tā vairs nevarēja turpināties. Bija vajadzīgas pārmaiņas un jauna pieeja," sacīja A.Brigmanis. Atbildot uz jautājumu, vai I.Godmanis uzskata ZZS un TP par valdības gāzējiem, viņš pārliecinoši atbildēja: "Jā. Tā tagad ir viņu atbildība." TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis valdības gāšanu uzskata tikai par līdzekli, lai nonāktu līdz kādam risinājumam, jo "saplosīta valdība nevarētu pieņemt budžeta grozījumus". Sava taisnība ir abām pusēm. Valdošā koalīcija vairs nespēja vienoties par skaidru rīcību, kam par iemeslu bija arī premjera nespēja organizēt darbu tā, lai nākamie soļi būtu skaidri saprotami sabiedrībai un arī pašiem ministriem un deputātiem. Tomēr TP un arī ZZS kā politiskajiem spēkiem ar saviem ministriem izredzes tikt pamanītiem pašvaldību un arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā aiz I.Godmaņa kā spēcīgas personības bija visai niecīgas. "ZZS un TP vairs negribēja tālāk būt pazemoti zem Godmaņa — jebkurš cits variants viņiem būtu labāks," sacīja kāds koalīcijas politiķis, kas nepārstāv minētās partijas. Vērojumi liecina, ka valdības nomaiņa ir saistīta arī ar cīņu par varu, kurā TP piesaka sevi ar ārlietu ministru Māri Riekstiņu kā premjera kandidātu, savukārt sabiedrotie Jaunais laiks varētu nominēt EP deputātu Valdi Dombrovski, lai gan JL iepriekš oficiāli izvirzītā kandidāte ir priekšsēde Solvita Āboltiņa. TP nebūtu iebildumu strādāt JL premjera vadībā, kas varētu būt saistīts arī ar to, ka nākamajam valdības vadītājam būs jānodrošina ļoti nepopulāru lēmumu pieņemšana. Pirms vairākiem mēnešiem kāds TP vecbiedrs bija spriedis, ka vajadzētu dot iespēju JL sevi apliecināt, lai sabiedrība beidzot ieraugot, ko var izdarīt tie, kas tik ilgi ir kritizējuši citus.TP un JL tuvinās Lūgts komentēt TP tuvināšanos ar JL, M.Kučinskis minēja abu partiju ideoloģisko radniecību un atgādināja, ka jau I.Godmaņa valdības veidošanas laikā viņš ir aicinājis koalīcijā iesaistīt JL, kas toreiz nav izdevies. Skaidrs esot arī tas, ka ar 53 balsīm valdošajai koalīcijai ir par maz, un tāpēc tajā jāpiesaista vēl kāds politiskais spēks. TP pārstāvim mazliet ir bažas, ka JL frakcija nav viendabīga. Taču līdzšinējās konsultācijas liecinot, ka JL apzinās situāciju un esot gatavs atteikties arī no idejas par pagaidu valdību līdz ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Tajā pašā laikā pēc JL, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai bloka sanāksmes partiju līderi izteica aicinājumu veidot pagaidu valdību līdz pirmstermiņa vēlēšanām. Pēc JL un TP tikšanās JL domes priekšsēdis Artis Kampars Dienai sacīja: "Ārkārtas vēlēšanas paliek kā ideālais variants, bet mēs arī apzināmies, ka tagad situācija prasa ātrus risinājumus." ZZS premjera kandidāts joprojām ir smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs. Tāpēc ZZS nepretendējot uz šo posteni: "Jo nevaram virzīt tiesvedības procesos iesaistītu kandidātu." ZZS varētu strādāt gan TP nominētā M.Riekstiņa, gan V.Dombrovska vadībā. "Mūsu Andris Rāviņš [Jelgavas mērs] Dombrovski uzskata par labāko kandidātu," atzina A.Brigmanis. M.Kučinskis partijas izšķiršanos atstāt valdību skaidroja ar strupceļu, kurā aizvien dziļāk slīga koalīcija. Tās bija sabiedrībai nesaprotamās diskusijas par dažādiem ministriju reorganizācijas plāniem, prezidenta aicinājums paplašināt koalīciju un tam sekojošā viedokļu maiņa līdz paziņojumam, ka prezidents vairs neuzticas I.Godmanim, ar kuru kopā trīs dienas vēlāk prezidents TP ministra Edgara Zalāna valdības reorganizācijas plānu atzina par labāko. Atšķirībā no I.Godmaņa plāna TP piedāvājums nebija tik izvērsts un tika sagatavots tikai kā atbilde uz premjera doto uzdevumu katrai partijai iesniegt savu piedāvājumu. Piektdien sarunā ar prezidentu TP pārstāvji ir sapratuši, ka E.Zalāna plānu V.Zatlers neminēs kā priekšnoteikumu premjera nominēšanai. Visticamāk, jaunajā valdībā paliks 13 ministrijas, uz laiku atliekot arī veselības un labklājības nozaru saplūdināšanu, atsevišķi lemjot par Vides ministrijas tālāko likteni, atzina M.Kučinskis.