Viņš uzskata, ka par nodokļiem "ir jādomā". Kamēr Latvijā dividenžu nodoklis ir 10%, Igaunijā tas ir 26,6%, 20% ir Lietuvā. "Mums tas ir par mazu. Bet mums ir jāpaliek Baltijas līmenī. Tikko mēs sākam stūrēt tos nodokļus uz vienu vai otru pusi, jo īpaši akcīzes nodokli, tā beidzas ļoti slikti. Bet, kas attiecas uz tādu variantu kā pazeminātām PVN likmēm, lietuviešiem vispār tādu nav - ne elektrībai, ne siltumam, ne publiskajam transportam, ne zālēm. Igauņiem pazeminātā likme ir žurnāliem, avīzēm, zālēm un viesnīcām. Mums ir siltumam, elektrībai, zālēm, zīdaiņu pārtikai...to nevarēs," ir pārliecināts I. Godmanis.
Viņaprāt nosacījumus par starptautiskā aizdevuma saņemšanu var mēģināt mainīt, jo ir mainījusies situācija.
"Kad mēs programmu
noslēdzām, bija viena situācija. Tad, kad viņu pārskatīja
Dombrovska valdība 2009. gada jūlijā, bija cita situācija. Tagad ir
cita. Oktobrī vēlēšanas, nāks jauna valdība, atkal cita
situācija," klāsta I. Godmanis.
"Tā programma jau nav iesalusi.
Runāt var visu laiku ar aizdevējiem," skaidro I. Godmanis. Viņš uzskata, ka šobrīd Latvija izskatās pozitīvi uz neskaidrību un svārstību fona finanšu tirgos. Vienlaicīgi starptautiskais aizdevums ir devis stabilitāti. "Ja mums nebūtu tā kredīta un būtu rīt jāiet, jāmēģina
aizņemties, būtu grūti," teic I. Godmanis. Ja var, tad ir jāsamazina budžeta deficīts tiktāl, ka
mums nav vajadzīgs aizņēmums. "Es esmu runājis ar Šlesera kungu. Viņš man atbildēja, ka ir
jāpanāk labāki nosacījumi. Vai to var panākt? Tā nav vienpusēja
spēle, tur otrai pusei ir jāpiedalās," teic I. Godmanis.