Pagaidām viņš precīzas ieceres, kuras ministrijas likvidēt, neatklāšot un ar tām iepazīstinās sabiedrību pēc 1.janvāra.
Iepriekš TP pārstāvji Edgars Zalāns un Mareks Segliņš pauda, ka tā būs viņu partijas iniciatīva samazināt ministriju skaitu. Par to vakar vienojusies TP valde. TP uzskata, ka valdībā varētu būt 11 – 12 ministrijas, “maza darboties spējīga, kompakta valdība”.
“Mēs [ar premjeru] domājam līdzīgi, bet nekas nenotiks autoritārā stilā. Mēs norunājām nerunāt par kādas konkrētas partijas pārraudzību pār kādu ministriju vai par personālijām, sākumā vienosimies koalīcijas ietvarā - cerams, šīs koalīcijas ietvaros - kāda būs mūsu jaunā, kompaktā valdība, kas, cerams, būs rīcībspējīgāka nekā šī, pēc tam par personālijām, pēc tam par to, kurai partijai kura ministrija. Bet par to pagaidām nē, vispirms par modeli, kuras ministrijas var likvidēt un apvienot, un tikai tad par personālijām un partijām,” žurnālistiem skaidroja M.Segliņš.
“Ir izveidotas virkne ministriju, kas, manuprāt, nav vajadzīgas. Es
uzskatu, ka nav vajadzīga ministrija e-lietām, nu, kas tā par
ministriju. Internets? Vai tad viņš nestrādā? Tur var būt sekretariāts,
trīs pieci cilvēki pie premjerministra. Bija laiks, kad Vides
ministrija bija pie Zemkopības ministrijas. Piemēram, kultūra var būt
kopā ar izglītību, ekonomika ar reģionu attīstību. Vai tad reģioni var
attīstīties bez ekonomikas?” piemērus, kā samazināt ministriju skaitu, intervijā Latvijas radio
minēja M.Segliņš. Ja valdība paliek kompaktāka arī TP nevarot
palikt septiņi ministri, piekrita M.Segliņš, taču nenosauca no kurām
ministrijām partija varētu atteikties.
TP nav aprēķinu, cik lielu summu izdosies
ietaupīt, ja samazinās ministriju skaitu, taču esot pilnīgi skaidrs, ka
jāsāk strādāt no jauna. “Ja ministrs sēž savā muižā piecus sešus
gadus, diez vai viņam ir tāds naža ķēriens kaut ko nogriezt, ir
izveidojies paziņu loks, draugu loks. Apvienojot, pārbīdot, pamainot
ministrus var ar tādu asāku, skaidrāku skatījumu to novērtēt. Tas, ka
mums ir jāspēj samazināt aparātu, tas ir izšķiroši īstermiņā,
ilgtermiņā ir atrast tos traucēkļus, kas traucē strādāt uzņēmējiem,”
paskaidroja M.Segliņš.
Viņš piekrita, ka šobrīd radīts tik
birokrātisku aparāts uzņēmējiem, ka, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību,
“ir jābūt drausmīgai pacietībai”.
Koalīcijas partneri ir atvērti diskusijām par ministriju skaita samazināšanu, liecina aģentūru BNS un LETA aptauja.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka labprāt iesaistīsies šādu risinājumu meklēšanā, tomēr uzsvēra, ka lēmumam par ministriju skaita samazinājumu jābūt pamatotam, izanalizējot situāciju un iespējas. "Taupības režīmā ir jāapsver visas iespējas un rūpīgi jāizvērtē iespējamie varianti, bet mēs esam gatavi šai diskusijai," sacīja deputāts.
"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats pieļāva šādu sarunu rīkošanu. Viņš informēja, ka oficiāli koalīcijas partneri šo TP iniciatīvu nav uzklausījuši, arī frakcijā šādu rosinājumu šonedēļ nebija plānots apspriest, un, visticamāk, šim jautājumam varētu pievērsties vien nākamajā gadā.
"Savā laikā jau vairākas ministrijas bija plašākas. Arī tagadējās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas kompetencē esošie jautājumi tika pārraudzīti citās ministrijās... Ir pagājuši gadi sešpadsmit, septiņpadsmit, un piemēru ir daudz. Arī ekonomiskā situācija liecina par nepieciešamību plānot valsts iestāžu darbības optimizēšanu," skaidroja politiķis, atsaucoties uz piemēriem par apvienotu labklājības un veselības jautājumu ministriju, kā arī ministru, kas vienlaikus bijis atbildīgs ne tikai par izglītības nozari, bet arī kultūras jomu.
Tēvzemiešu ministrs Kaspars Gerhards izteicis ideju, ka katrai ES
ministru padomei pretī jābūt vienai ministrijai. “Par Ekonomikas un
pašvaldību lietu ministriju apvienošanu ceturtdien ir reģionālās
reformas balsojums, un tad šīs ministrijas funkcijas varētu
izbeigties,” izteicās K.Gerhards.
(papildinātas pirmās divas rindkopas)