Raidījums norāda, ka pagājušā gada martā Ekonomikas ministrija (EM) izsludināja konkursu, kuram īstenojoties valsts ik gadu obligāti iepirktu pat apjomā deviņas reizes lielāku šo enerģijas veidu, nekā vēja stacijas Latvijā saražo pašlaik. Tas savukārt veicinātu jaunu vēja parku rašanos. Konkursa princips bija: uzvar uzņēmējs ar zemāko cenu. Tomēr neilgi pirms paredzētā aplokšņu atvēršanas termiņa ministrija ar sludinājumu avīzē paziņoja, ka konkurss atcelts.
Tā vietā toreiz vēl Kaspara Gerharda (TB/LNNK) vadītā ministrija steigā virzījusi uz valdību jaunus noteikumus, kuri stājās spēkā divas dienas pēc Valda Dombrovska (JL) valdības apstiprināšanas.
Pēc raidījuma vēstīta, tagad viena kilovatstunda elektroenerģijas maksā trīs santīmus, savukārt jaunajos noteikumos vēja ražoto elektrību valsts garantēti iepirktu vidēji par trīs reizes dārgāku cenu, kas ir arī krietni virs Eiropas cenām.
Uzņēmējs un enerģētiķis Ārijs Paulicāns raidījumam atzinis, ka nav skaidrs, kādēļ tāds lēmums pieņemts.
Nekā personīga vēsta, ka jaunā kārtība dod lielākas priekšrocības tiem, kuri jau darbojas šai biznesā. Pagaidām lielākais vēja parks izveidots Liepājas pievārtē Grobiņā, un tam par saražoto elektrību Latvenergo gadā vidēji maksā divus miljonus latu. Ar šo parku saistīts Tautas partijas ierindas biedra Andra Šķēles vārds, vēsta raidījums. Tieši savā premjerēšanas laikā A.Šķēle uz dažām dienām pildīja arī ekonomikas ministra pienākumus un izdeva licences šī vēja parka darbības sākšanai. Patlaban uzņēmuma īpašnieku vidū pastarpināti ir A.Šķēles meitas un sieva.
Ekskluzīvās tiesības uz dubulto tarifu ar A.Šķēli saistītajam vēja parkam beidzas nākamgad, vēsta raidījums. Ar A.Šķēles vēja parkiem saistīti cilvēki parādās kompānijā Rapsoil, kas ir viena no 13, kas pretendē uz kvotām par jaunajām cenām. Kvotu skaits ir limitēts.
Jaunais ekonomikas ministrs Artis Kapmars (JL) sola izvērtēt rūpīgi katru piedāvājumu, pirms akcepta došanas, tāpat arī konkursa izbeigšanas likumību. A.Kampars raidījumam norāda, ka atbildēs pēc kāda laika, kad būs atbilde no juristiem. "Zināmas aizdomas man ir," teica ministrs.
Krietni lielāku iepirkuma cenu jaunie noteikumi paredz arī mazajiem HES. Pēc regulatora aprēķiniem, Latvenergo no tiem elektroenerģiju iepirks par cenu, kas ir par 67% lielāka par līdzšinējo. Pieņemot šos noteikumus, netiek slēpts, ka kopumā jaunās obligātā iepirkuma cenas no atjaunojamajiem energoresursiem var paaugstināt elektroenerģijas cenas līdz 30% apmērā.