Aģentūra Reuters pēc sestdien notikušās traģiskās Polijas prezidenta lidmašīnas avārijas atgādināja, ka 2008.gada augustā, kad Krievijas-Gruzijas kara laikā L.Kačiņskis bija ceļā uz Tbilisi, lidojuma kontroles dienesti pilotam likuši griezties atpakaļ, jo nosēsties Tbilisi lidlaukā bijis pārāk bīstami. «Bet prezidents, kurš saskaņā ar Polijas likumiem ir arī armijas virspavēlnieks, pilotam pavēlēja nosēsties tik un tā,» apgalvo Reuters.
2008.gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I.Godmanis, jo Latvijas prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas, lidmašīna nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V.Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu.
Simferopolē ticis apspriests, ka jānolaižas Tbilisi, nevis Azerbaidžānā. «Visi prezidenti, arī es apzinājāmies, ka tas ir riskants lēmums, ka neviens mums nevar garantēt drošību, tādēļ tika veikta aptauja un visi piekrita, visi bija drosmīgi, bezbailīgi cilvēki. Saprotiet, nolaisties Tbilisi, tas būtu bijis arī zināms politisks žests, ka mēs braucam, lai apturētu karu,» tā laika notikumus atminas I.Godmanis.
Tomēr Polijas prezidenta lidmašīnas pilots, kurš bijis armijas cilvēks un pakļāvies Polijas bruņoto spēku subordinācijai, izlēmis nelidot uz Tbilisi, bet nosēsties netālu no Gruzijas robežas, kādā Azerbaidžānas lidlaukā. «Tā ir nopietna, subordinēta lēmumu pieņemšanas ķēde. Nav tā, ka prezidents vai premjers pilotam var pateikt - brauc tur vai nosēdies tur,» saka I.Godmanis.
Kad lidmašīna ar četriem valstu prezidentiem un vienu premjeru pacēlusies no Simferopoles, jau lidojuma laikā vairs nekādas diskusijas starp L.Kačiņski un pilotu nav notikušas. Ekspremjers nevarēja komentēt, vai Polijas prezidents mēģinājis pilotu pārliecināt tomēr lidot uz Tbilisi, kamēr vēl notikušas apspriedes Simferopolē. Ja arī tāda saruna notikusi, ne I.Godmanis, ne pārējie viesu statusā esošie valstu līderi tām neesot bijuši liecinieki.
To pašu portālu db.lv apliecināja kāds latviešu diplomāts, kurš šajā lidojumā pavadīja I.Godmani, bet nevēlējās atklāt savu vārdu. «Visi prezidenti gribēja lidot uz Tbilisi, bet Krievija nedeva atļauju pārlidot savai gaisa telpai un Polijas pusi brīdināja, ka karadarbības dēļ nevar garantēt līderiem drošu nosēšanos. Protams, ka krievi negribēja, lai šāds lidojums vispār notiek,» atminas db.lv avots. Viņš droši nevarēja apgalvot, vai Polijas prezidenta lidmašīnas pilotu brīdinājuši arī Tbilisi lidostas dispečeri. «Gruzīni tobrīd nekontrolēja savu gaisa telpu,» atzīst diplomāts.
«Stīvēšanās» drīzāk notikusi ar Polijas bruņoto spēku vadību, jo piecu valstu līderu vēlme lidot tieši uz Tbilisi bijusi ļoti liela, bet pilots to neesot gribējis pieļaut. Vienlaikus db.lv avots aicināja «nepārspīlēt prezidenta iespējas pavēlēt armijas pilotam – varbūt tas iespējams miera laikā, bet lidojot uz karadarbības zonu, pilots ir tas, kas pieņem lēmumu». Tajās stundās notikušo viņš atceras kā lielu jucekli, vēl izlidojot no Varšavas neesot bijis skaidrs – nosēšanās būs Tbilisi vai Azerbaidžānā.
Šie divus gadus senie vērojumi I.Godmanim neļaujot ticēt spekulācijām ne par to, ka Polijas prezidents piespiedis pilotu riskēt, ne par to, ka pilots apzināti veicis pārgalvīgu nosēšanos. «Es neticu, ka armijas pilots pakļautos tādiem rīkojumiem – nosēsties biezā miglā. Es pat to gandrīz izslēgtu. Bet viss pārējais ir tikai spekulācijas,» vērtē ekspremjers. Viņš gan atzīst, ka toreiz 2008. gada augustā pilots pieņēmis lēmumu nenolaisties Tbilisi, nevis laika apstākļu, bet karadarbības radīto draudu dēļ.
Lidojuma laikā no Ukrainas uz Azerbaidžānu prezidenti sēdējuši lidmašīnas priekšgalā, kur izmantojuši laiku sarunām. I.Godmani un L.Kačiņski vienojušas pagātnes atmiņas par darbību atmodas kustībās – I.Godmani Latvijas Tautas frontē un L. Kačiņski poļu Soļidarnostj.
Ekspremjeram L.Kačiņska traģiskā bojāeja radījusi personiska zaudējuma sajūtu, kā tas notiek, kad "esat kopā lielās grūtībās".