Godmanis: Lietuvā pabalstus maksā tikai trūcīgajiem, nevis visiem

pensiju līmenī netiks ieskaitīta daļa naudas no sociālās apdrošināšanas iemaksām nākamā gada laikā.Vajadzētu maksimāli darīt, lai neaiziet uz nulli, jo tas būtu nepatīkams signāls tiem, kas maksā savai pensijai naudu, teica I.Godmanis. Viņš atgādināja, ka plāns bija aiziet līdz 10%, ko atskaitītu 2.pensiju līmenim no sociālajām iemaksām. “Mēs [Godmaņa valdības laikā] aizgājām uz astoņiem, tad nācās samazināt, bet uz nulli nevajadzētu iet. Tas ir tīri simboliski, nulle šeit neder,” viņš pauda.Esot jāsaprot, ko nozīmē šī iemaksa. Tie, kas tagad ir pensijā, saņem naudu, neveicot iemaksas 2.pensiju līmenī, ko veic cilvēki, kas ir jaunāki par 35 gadiem, bet tie, kas ir vecāki, to var darīt brīvprātīgi. “Pensionāri saņem naudu no ienākumiem, ko maksā strādājošie – solidaritātes shēma. 2.līmenis ir otrs avots, kas dod stabilitāti,” uzsvēra ekspremjers.Jauni cilvēki viņam “nikni” sakot, ka nodokļus nevēlas maksāt. “Runāju ar grieķu zinātniekiem un deputātiem, viņi teica, ka šī [pensiju] sistēma sākās pirms 30 gadiem. Arī bija attieksme – mēs nodokļus nemaksāsim, bet pie kā tas noved, mēs redzējām. Svarīgi ir pretargumenti, ko teikt šiem jauniem cilvēkiem – ja jūs maksājat nodokļus, tad jūs saņemsiet no savas naudas. Ja nemaksājat nodokļus, tad negaidiet, ka būs ārsti, policisti, skolotāji.” I.Godmanis, runājot par sociālo budžetu, pauda, ka “ir viena lieta, ko Latvijā neesam darījuši”. Lietuvā visus pabalstus maksājot tikai trūcīgiem cilvēkiem, bet pie mums pabalstu shēma nav saistīta ar ienākumiem – bērnu pabalsti, pabalsti dažādos gadījumos. “Pārdalīt, kam mazāk, tam maksāt, kam vairāk, tiem varētu šī pabalsta arī nebūt,” spriež ekspremjers. Viņaprāt, varētu vērtēt, cik ilgi maksāt pabalstu bezdarbniekiem, vajadzētu skatīties, vai nespert tomēr kādus soļus, kas stimulētu cilvēkus meklēt darbu. Bet viņš atzina, ka “vienkāršu atbilžu” par izdevumu samazināšanu sociālajā budžetā nav. Es varētu piekrist, ka pensijas samazināt nevar…, nevar, teica I.Godmanis.Viņš nedomā, ka palīdzēs lielo valsts uzņēmumu pārdošana. “Mēs bijām tuvu pie LMT, Lattelecom pārdošanas Telia Sonera. Ja mēs krīzes situācijā ’90.gadu sākumā būtu akcijas pārdevuši, mēs to naudu būtu notērējuši – kā uz pannas izčūkstētu. Tagad mums ir procenti un regulāri saņemam dividendes. Diez vai uzņēmumu akciju piespiedu pārdošana būtu īstenojama un, cik zinu, tas netiek arī īpaši prasīts.” Bet, pēc I.Godmaņa uzsvērtā, būtu jāizvērtē, ko darīt ar valsts īpašumiem. “Nesaku, ka jāliek uz pārdošanu, bet tos varētu piedāvāt īrei. Valsts pārvaldi var sakoncentrēt mazākās telpās.”