I.Godmanis stāstīja, ka, palielinot budžeta deficītu no pašlaik plānotajiem 1,85% līdz 3 – 3,5%, vispirms būtu jāatrod kāds, kas aizdod. “Deficīts nozīmē, ka man šo naudu jāiet aizņemties. Man ir jālūdz, lai man aizdod, situācijā kāda tā ir šobrīd pasaulē. Ja palielinām uz augšu, tas nozīmē, ka atzīstam, ka nevaram izturēt šo ciparu [1,85%] un tas nozīmē, ka mums prasīs daudz lielākus procentus, ja vispār aizdos,” klāstīja I.Godmanis.
Viņš minēja statistikas datus, ka sabiedrība Latvijā patlaban kopumā esot aizņēmusies 16 miljardus latu, no kuriem 9 miljardus aizņēmušies uzņēmēji, bet 6 miljardus privātpersonas, lielākoties mājokļu kredītiem. Procentos gadā tiekot samaksāti 1,3 miljardi latu. “Ja tikai nosvārstīsies mūsu valsts reitings un parādīsim, ka savas finanses nevaram savākt un tikai 1% katram kredītņēmējam pieliks klāt pie viņa likmes, cik tas ir daudz naudā? Tad gada laikā mēs samaksāsim laikā klāt vairāk par 1% no kopprodukta, kas būs vairāk nekā tas, ko prasa samaksāt klāt algām,” tā premjers.
“Iznāks tā, ka mēs 100 miljonus samaksāsim profesijām, un 160 vai 190 miljonus tūlīt pat caur kredītiem izņems ārā. Vai visi to spēs izturēt? Un ja būs 2%? Jo vairāk būs deficīts, jo tas procents kāps, to baņķieri var apliecināt,” teica I.Godmanis.
Kā zināms, šobrīd notiek nākamā gada budžeta veidošana. Valdība pagaidām nav atkāpusies no sava lēmuma nākamajā gadā iesaldēt algas valsts iestādēs. Opozīcija prasa paaugstināt budžeta deficītu un vairāk strādāt pie valsts aparāta tēriņu samazināšanas. Arī koalīcijas partneru starpā nav vienota viedokļa, vai valdībai vajadzētu atkāpties no iepriekš dotajiem solījumiem par algu paaugstināšanu skolotājiem, ārstiem un vēl citām profesijām.