Turklāt, lai neapliekamā minimuma palielināšana būtiski nesamazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu nākamajā gadā, valdība arī varētu palielināt pašvaldībām pārskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu līdz 82% no pašreizējiem 80%.
Godmanis LPS domes sēdē teica, ka tā daļēji tiek panākts kompromisa variants ar darba devējiem un ņēmējiem, kas vēlas, lai neapliekamais minimums nākamgad tiek palielināts līdz 108 latiem.
Ja LPS ar valdību vienosies, ka pašvaldības nākamgad saņemtu 82% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu un vienlaikus ar nodokli neapliekamais minimums tiktu palielināt līdz 100 latiem, no valsts budžeta tas prasīs 29 miljonus latu, bet pašvaldību budžetiem - septiņus miljonus latu.
LPS dome trešdien pilnvaroja LPS priekšsēdētāju Andri Jaunsleini parakstīt domstarpību un vienošanās protokolu ar valdību abos variantos - gan paredzot, ka pašvaldības nākamgad saņem 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa un neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 90 latiem mēnesī, gan variantu, kas paredz palielināt pašvaldību budžetos ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu līdz 82% un vienlaikus palielinot arī neapliekamo minimumu līdz 100 latiem mēnesī nākamgad.
LPS ar valdību varētu vienoties par Godmaņa trešdien piedāvāto kompromisa variantu, ja Godmanim šajā jautājumā piekritīs arī citi valdības ministri. Iecerēts, ka premjers tuvākajā laikā ministrus informēs par iespējamo kompromisa variantu, un, ja to atbalstīs arī citi ministri, tad, visticamāk, piektdien valdība ar LPS varētu parakstīt domstarpību un vienošanās protokolu, paredzot, ka nākamgad neapliekamais minimums pieaugs līdz 100 latiem mēnesī un pašvaldības saņems 82% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu.
LPS dome trešdien skatīja LPS un valdības 2009.gada domstarpību un vienošanās protokolu, kas paredz, ka pašvaldības nākamgad tāpat kā šogad saņems 80% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu.
LPS protokolā norāda, ka, ņemot vērā, ka 2009.gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums palielināsies no 80 līdz 90 latiem mēnesī un nodokļa atvieglojumu apjoms par apgādībā esošu personu pieaugs no 56 līdz 63 latiem mēnesī, turklāt pieaugs attaisnoto izdevumu apjoms par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem no 150 līdz 300 latiem gadā, palielināsies atbrīvojuma ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas apjoms līdz 4000 latiem, lai nesamazinātu pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu bāzi, būtu jāpalielina pašvaldību budžetā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa no 80% līdz 82%. LPS aprēķinājusi, ka kopumā minētās izmaiņas samazinās pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu par 30 miljoniem latu, tādējādi būtu nepieciešama nodokļa ieņēmumu pārdale.
Savukārt valdība protokolā norāda, ka neapliekamā minimuma un atvieglojumu paaugstināšanas ietekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi samazinās gan valsts, gan pašvaldību budžetā. Palielinot ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldību budžetā līdz 82%, valsts pamatbudžetā ieņēmumi samazinātos gan neapliekamā minimuma un atvieglojumu paaugstināšanas dēļ, gan nodokļa procentuālās pārdales dēļ. Taču valdība uzskata, ka abām pusēm ir jāuzņemas solidāra atbildība šā jautājuma risināšanā, līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa pašvaldību budžetos netiek mainīta un ir 80%.
Valdība pašlaik vienojusies nākamajā gadā minimālo algu palielināt līdz 180 latiem mēnesī, savukārt ar nodokļiem neapliekamo minimumu - līdz 90 latiem mēnesī.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība vēlas, lai neapliekamais minimums nākamgad pieaugtu līdz 108 latiem jeb 60% no minimālās algas.