“Man ir trīs problēmas: Viens – es nevaru vienkārši izstāstīt, jo šīs lietas nav vienkāršas. Otrs – es nevaru melot, jo man kaut kā neiznāk... Ja es par tādām lietām runāju atklāti, es nedrīkstu melot. Trešais – es nekādi nemāku izskaistināt lietas. Tāpēc es saku, kāda ir reālā situācija. Un – jārēķinās, ka liela daļa valdībā ir no paaudzes, kas nav bijusi 1990.–1993. Man ir drusku vieglāk. Es par olekti ņemu 1991. gadu. Un vari man dziedāt par kādām krīzēm gribi, tas te tagad ir nieks pret to. Protams, paaudze ir cita. Arī zviedri, kas te taisīja banku krīzi, nav tie, kas taisīja banku krīzi Zviedrijā 1993.”
Atbildot uz jautājumu, vai Latvija tomēr nevarēja mēģināt iztikt bez aizdevuma kā citas valstis, I.Godmanis atbildēja ar pārmetumu visiem - kas liedza sākt uzkrāt no kāda 2003. gada, kad kopprodukts bija ar augošu tendenci. "Kāda velna pēc visu laiku gāja budžeti ar deficītu? Jā, es piekrītu, bija prasības, visi gribēja dzīvot labāk uzreiz,” sacīja premjers.
Intervijas laikā viņš vairākkārt min vārdu elle, raksturojot situāciju, kas iestātos, ja Latvija naudu nebūtu aizņēmusies.
“Saskaņā ar ekonomikas pamatlikumiem nekādā gadījumā nedrīkstēja paaugstināt PVN. Bet alternatīva bija ļoti vienkārša. Ja tu nepaaugstini PVN, tev jāizņem no budžeta laukā viens miljards. Ceturto daļu valsts budžeta decembrī nekad mūžā neizņemtu. Mums bija jānobalso programma. Šajā pirmajā tūrē mēs pataupījām skolotājus, ārstus un tos, kas saņem algu zem 360 latiem. Ja mums būtu jāņem ārā miljards un PVN jātur uz vietas, tad būtu jāsamazina visās pozīcijās. Ja būtu jāsamazina visās, mums nebūtu programmas. Ja mums nebūtu programmas, tad mums būtu kartotēka ar visām no tā izrietošajām sekām. Ko sauc par kartotēku? Tev kasē nav naudas, tu nevari skolotājiem samaksāt četrsimt latus, tu samaksā divsimt. Vienu daļu vēlāk. Tā ir elle. Ja mēs nebūtu noslēguši programmu ar SVF un naktī nobalsojuši tās drausmīgās lietas, tad februārī mēs jau būtu šādā situācijā. Tad būtu tā – kaut kas ienāk, bišķi atdod, kaut kas ienāk, bišķi atdod. Tas jau tad ir ceļš uz pilnu maksātnespēju, kas sākas ar bremzētiem maksājumiem. Mēs līdz tam nenospēlējāmies un nenospēlēsimies. Es tā ceru.”
“Es jau vēl tā kā frontē – šauju! Vēl es šauju. Vēl man tāda sajūta, ka esmu frontē. Kad iegāju valdībā, iegāju frontē. Bet, kad iegājām Pareksā, tad attaisīju žurnālistiem durvis un teicu – tagad laipni lūdzam ellē!”
I.Godmani uztrauc, ka Jaunais laiks nav politiski pieredzējis, tāpēc, viņaprāt, tas būtu jāatbalsta.
“Varbūt skan bravūrīgi – par sevi es nebaidos. Bet es sāku baidīties par... veciem cilvēkiem. Jo, ja mēs programmas izpildē kaut kur nobrūkam, nojūkam, sākam taisīt provinciālismu, tad tas atstāj uz mums iespaidu. Politiskās pieredzes ziņā mēs esam veci cilvēki Tāpēc es vēl turpinu šaut. Un mana pirmā sajūta ir – varētu atbalstīt, lai jaunie var kaut ko izdarīt. Jo, ja neatbalstīsim, būs vakars. Būs va–kars! Situācija nav vienkārša. Viņi nebija gatavojušies pārņemt valdību. Nebija tam gatavi. To rāda arī tas, kā komplektējas valdība. Tas nav profesionālisma princips. Un, ja tur atkal viss aizies dzejās... Dzejiskos pantos. No otras puses – vajadzētu būt rūgtumam: tu esi nodots. Pat tā nav,” intervijā NRA izteicies I.Godmanis.
Diena jau rakstīja, ka LPP/LC par atbalstu Valda Dombrovska valdībai izšķirsies tikai pēc tam, kad būs zināma valdības deklarācija.