Gorbunovs. Jau vairākus gadus viņš vada Latvijas Valsts mežu padomi, taču apzinās, ka šis politiskais amats vienā dienā var nebūt, tāpēc ir ieguvis nepieciešamos sertifikātus, lai strādātu agrākajā specialitātē - viņš laukos projektē liellopu novietnes, nodarbojas ar būvēšanu un daudz laika pavada Zaubē, kur strādā dēls un kur ir savulaik populārā politiķa projektētie objekti.
"Tā es darbojos un esmu ļoti noslogots. Pat, ja gribētu, man
politikai neatliktu laika," atzīst A.Gorbunovs. Ilgus gadus viņš
bija viens no Latvijas ceļa redzamākajiem cilvēkiem un nekad neesot
domājis no partijas izstāties, ne arī kaut kur iestāties -
A.Gorbunovs vairs nav nekur, jo pēc LPP apvienošanās ar LC abu
politisko spēku biedriem vajadzēja pārreģistrēties jaunajā partijā
LPP/LC. Viņš to neizdarīja, jo nav jutis tādu nepieciešamību, ja
reiz politiskā darbība ir pārtraukta. "Demokrātijas būtība jau ir
jaunas sejas un jaunas idejas. Man nav ne viens, ne otrs. Būt goda
statusā - tas man galīgi nav pieņemami. Ja darbojies, tad dari to
aktīvi," uzskata A.Gorbunovs.
Varēja būt Īvāns
Šajos gados, kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4.maijā
A.Gorbunovs vairākkārt vēlējies pavaicāt toreizējam Latvijas Tautas
frontes līderim Dainim Īvānam, vai tas, ko viņš savulaik minējis,
atsakoties kandidēt uz Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatu, bija
patiesais iemesls. Taču tā arī nekad neesot pajautājis. D.Īvāns,
kas tolaik atsaucies uz nevēlēšanos iesaistīties politikā
profesionālā līmenī, noteikti kļūtu par AP priekšsēdi, ja nebūtu
atteicies, uzskata A.Gorbunovs.
Tagad D.Īvāns atzīst, ka nav nemaz tik viegli restaurēt visas
situācijas. Tā varējusi būt subjektīvo apstākļu sakritība, jo
ģimene neesot atbalstījusi, ka viņš turpina politisko darbību. Pats
jau iepriekš bija sacījis, ka vēloties atgriezties agrākajā darbā
un rakstīt. D.Īvāns nekandidēja AP vēlēšanās, bet piekrita
piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā, kad Tautas frontei bija svarīgi
izlikt ļoti spēcīgus cilvēkus, lai vēlēšanās uzvarētu. Taču D.Īvāns
atminas, ka bija spiediens no LTF radikālākā spārna, lai viņš
nebūtu AP priekšsēdis un ievēlētu A.Gorbunovu, kam skaidrojumu
nevarot pateikt. "Spiediens bija, bet tas nebija izšķirošais," saka
D.Īvāns. Viņš pieļauj, ka nebūtu AP vadījis sliktāk, taču rezultāts
būtu bijis tāds pats, jo lielākā daļa lēmumu tika izšķirti Latvijas
Tautas frontes kodolā, kura lomu pieminēja arī A.Gorbunovs.
Šīs neatkarības atjaunošanas gadadienas priekšvakarā toreizējais AP
priekšsēdis beidzot esot izlasījis AP sēdes stenogrammu un
konstatējis, ka no šodienas viedokļa šķiet neparasti, cik daudz
sēdes laika aizņēmusi viņa diskusija ar tiem, kas neatbalstīja
deklarācijas pieņemšanu. A.Gorbunovam svarīgi bijis nodrošināt
dialogu, lai viss notiek demokrātiski, jo izprovocēt neatkarības
pretiniekus varēja ļoti viegli. "Es faktiski tajā sēdē, ja tā ar
smaidu runā, biju zibens novedējs. Lai viss, kas tur zibeņoja,
neizsauc kaut kādu konfliktu uz ielas," atceras A.Gorbunovs. Uz
jautājumu, vai jau pirms balsojuma bija skaidrs tā iznākums,
bijušais AP priekšsēdis atbild: "Domāju, ka - jā, jo LTF bija
milzīga nozīme un tā veica ļoti lielu darbu, iegūstot AP vairākumu
un sagatavojot dokumentus." AP priekšsēdis toreiz bija arī valsts
galva, jo pēc neatkarības atjaunošanas pirmo reizi Valsts
prezidentu Latvijā ievēlēja 1993.gada vasarā.
Cik patiesās neatkarības
Ik pa laikam dažādās intervijās izskan, ka nevajadzētu ar tādu
paļāvību domāt, ka mūsu neatkarību nekas neapdraud. Vaicāts par
iespējamajiem riskiem un vai ir pamats justies nedroši, A.Gorbunovs
atbild: "Ne jau tā, ka pavisam zaudē neatkarību. Formāli jau
neatkarība paliek, bet jautājums - cik ir tās patiesās neatkarības?
Kad cilvēks aizvien vairāk sāk izjust, ka faktiski no viņa nekas
nav atkarīgs, tad jau nav brīvības un neatkarības." Vērojot
globālos procesus pasaulē, viņš pieļauj zināmus riskus, kas
saistīti ar pašu spēju pieņemt jaunos izaicinājumus un darboties
jaunajos apstākļos. Līdzās globalizācijas riskiem, viņaprāt, ir arī
iekšējie, jo sabiedrība esot sašķelta divās kopienās, starp kurām,
no vienkāršā pilsoņa viedokļa raugoties, neesot jūtams dialogs.
Pastāvot plaisa arī starp turīgajiem un mazturīgajiem, kas var
radīt spriedzi, jo agri vai vēlu cilvēki vairāk diskutēs par
sociālo taisnīgumu, uzskata A.Gorbunovs.
Līdzās darbam Latvijas Valsts mežu padomē A.Gorbunovs arī
nodarbojas ar nelielu objektu projektēšanu laukos, jo ir bijusi
vēlme palīdzēt zemniekiem saņemt ES naudu. Viņa pirmais projekts
bijusi liellopu novietne 50 lopiem. "Zemnieki sāka no nulles, bet
tagad tur strīpām dzimst teļi un process notiek pilnā sparā," jūtot
zināmu gandarījumu, saka A.Gorbunovs, kas paralēli nodevies
būvniecībai. Viņš atzīst: "Redzot, ka no tava padoma daudz kas ir
atkarīgs, ir iekšējs gandarījums."
Galvenais nebija nobalsot
Bijušie AP deputāti tradicionāli 4.maijā satiekas un piedalās arī
Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajā Saeimas sēdē.
A.Gorbunovs nevar atcerēties, ka kādu gadu nebūtu tajā bijis.
Nesen, ieraudzījis avīzē fotogrāfiju, kurā viņš ir tautas vidū, un
pamanījis zem tās parakstu, ka iemūžināts ir mirklis no 4.maija,
zvanījis savai toreizējai palīdzei Kārinai Pētersonei, kas tagad ir
Saeimas priekšsēdētāja biedre. A.Gorbunovam šķitis, foto parakstā
ir kļūda un fotogrāfija ir no Manifestācijas Mežaparkā.
K.Pētersonei tomēr izdevies pārliecināt, ka viss ir pareizi, jo
Mežaparkā viņš nav bijis uzvalkā… Ir mirkļi, kas pēc gadiem paliek
ļoti precīzi atmiņā, un ir tādi, kurus katrs atminas citādāk, bet
to nozīme jau nemazinās.
"Es vienmēr esmu domājis, ka nobalsot par neatkarību bija
emocionāls un svarīgs brīdis, bet tas nebija galvenais. Galvenais
bija, ko Augstākās Padomes deputāti darīja pēc tam, lai atgūtu
reālo neatkarību. Tas bija daudz smagāks un darbietilpīgāks darbs
un, manuprāt, viņi to veica godam. Par to, manuprāt, ir cieņa
Augstākās Padomes deputātiem," sacīja A.Gorbunovs. Viņš arī
uzskata, ka neviens cilvēks, runājot par to laiku, nevar izcelt
sevi, jo katra darītais ir jāskata kādā kopējā kontekstā - tajā, ko
darīja Latvijas Tautas fronte, kā arī no Latvijas ievēlētie Tautas
deputāti Maskavā; tajā, ko simtiem tūkstoši cilvēku Latvijas labā
darījuši atmodas laikā.