Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Gorbunovs uzskata, ka neviens nevar izcelt sevi

Visvairāk Anatolijam Gorbunovam sāpot, ka lauku cilvēki līdzekļu trūkuma dēļ nevar pienācīgi izskolot savus bērnus. "Tas ir bezizejas stāvoklis, kā dēļ daudzi dodas uz Īriju. Man tas ļoti sāp. Runās, ko teicām, atjaunojot neatkarību, neviens nevarēja paredzēt, ka pēc tik daudziem neatkarības gadiem izveidosies tāda situācija," Dienai sacīja bijušais Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.

Gorbunovs. Jau vairākus gadus viņš vada Latvijas Valsts mežu padomi, taču apzinās, ka šis politiskais amats vienā dienā var nebūt, tāpēc ir ieguvis nepieciešamos sertifikātus, lai strādātu agrākajā specialitātē - viņš laukos projektē liellopu novietnes, nodarbojas ar būvēšanu un daudz laika pavada Zaubē, kur strādā dēls un kur ir savulaik populārā politiķa projektētie objekti.


"Tā es darbojos un esmu ļoti noslogots. Pat, ja gribētu, man politikai neatliktu laika," atzīst A.Gorbunovs. Ilgus gadus viņš bija viens no Latvijas ceļa redzamākajiem cilvēkiem un nekad neesot domājis no partijas izstāties, ne arī kaut kur iestāties - A.Gorbunovs vairs nav nekur, jo pēc LPP apvienošanās ar LC abu politisko spēku biedriem vajadzēja pārreģistrēties jaunajā partijā LPP/LC. Viņš to neizdarīja, jo nav jutis tādu nepieciešamību, ja reiz politiskā darbība ir pārtraukta. "Demokrātijas būtība jau ir jaunas sejas un jaunas idejas. Man nav ne viens, ne otrs. Būt goda statusā - tas man galīgi nav pieņemami. Ja darbojies, tad dari to aktīvi," uzskata A.Gorbunovs.

Varēja būt Īvāns


Šajos gados, kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gada 4.maijā A.Gorbunovs vairākkārt vēlējies pavaicāt toreizējam Latvijas Tautas frontes līderim Dainim Īvānam, vai tas, ko viņš savulaik minējis, atsakoties kandidēt uz Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatu, bija patiesais iemesls. Taču tā arī nekad neesot pajautājis. D.Īvāns, kas tolaik atsaucies uz nevēlēšanos iesaistīties politikā profesionālā līmenī, noteikti kļūtu par AP priekšsēdi, ja nebūtu atteicies, uzskata A.Gorbunovs.


Tagad D.Īvāns atzīst, ka nav nemaz tik viegli restaurēt visas situācijas. Tā varējusi būt subjektīvo apstākļu sakritība, jo ģimene neesot atbalstījusi, ka viņš turpina politisko darbību. Pats jau iepriekš bija sacījis, ka vēloties atgriezties agrākajā darbā un rakstīt. D.Īvāns nekandidēja AP vēlēšanās, bet piekrita piedalīties vēlēšanu otrajā kārtā, kad Tautas frontei bija svarīgi izlikt ļoti spēcīgus cilvēkus, lai vēlēšanās uzvarētu. Taču D.Īvāns atminas, ka bija spiediens no LTF radikālākā spārna, lai viņš nebūtu AP priekšsēdis un ievēlētu A.Gorbunovu, kam skaidrojumu nevarot pateikt. "Spiediens bija, bet tas nebija izšķirošais," saka D.Īvāns. Viņš pieļauj, ka nebūtu AP vadījis sliktāk, taču rezultāts būtu bijis tāds pats, jo lielākā daļa lēmumu tika izšķirti Latvijas Tautas frontes kodolā, kura lomu pieminēja arī A.Gorbunovs.


Šīs neatkarības atjaunošanas gadadienas priekšvakarā toreizējais AP priekšsēdis beidzot esot izlasījis AP sēdes stenogrammu un konstatējis, ka no šodienas viedokļa šķiet neparasti, cik daudz sēdes laika aizņēmusi viņa diskusija ar tiem, kas neatbalstīja deklarācijas pieņemšanu. A.Gorbunovam svarīgi bijis nodrošināt dialogu, lai viss notiek demokrātiski, jo izprovocēt neatkarības pretiniekus varēja ļoti viegli. "Es faktiski tajā sēdē, ja tā ar smaidu runā, biju zibens novedējs. Lai viss, kas tur zibeņoja, neizsauc kaut kādu konfliktu uz ielas," atceras A.Gorbunovs. Uz jautājumu, vai jau pirms balsojuma bija skaidrs tā iznākums, bijušais AP priekšsēdis atbild: "Domāju, ka - jā, jo LTF bija milzīga nozīme un tā veica ļoti lielu darbu, iegūstot AP vairākumu un sagatavojot dokumentus." AP priekšsēdis toreiz bija arī valsts galva, jo pēc neatkarības atjaunošanas pirmo reizi Valsts prezidentu Latvijā ievēlēja 1993.gada vasarā.

Cik patiesās neatkarības


Ik pa laikam dažādās intervijās izskan, ka nevajadzētu ar tādu paļāvību domāt, ka mūsu neatkarību nekas neapdraud. Vaicāts par iespējamajiem riskiem un vai ir pamats justies nedroši, A.Gorbunovs atbild: "Ne jau tā, ka pavisam zaudē neatkarību. Formāli jau neatkarība paliek, bet jautājums - cik ir tās patiesās neatkarības? Kad cilvēks aizvien vairāk sāk izjust, ka faktiski no viņa nekas nav atkarīgs, tad jau nav brīvības un neatkarības." Vērojot globālos procesus pasaulē, viņš pieļauj zināmus riskus, kas saistīti ar pašu spēju pieņemt jaunos izaicinājumus un darboties jaunajos apstākļos. Līdzās globalizācijas riskiem, viņaprāt, ir arī iekšējie, jo sabiedrība esot sašķelta divās kopienās, starp kurām, no vienkāršā pilsoņa viedokļa raugoties, neesot jūtams dialogs. Pastāvot plaisa arī starp turīgajiem un mazturīgajiem, kas var radīt spriedzi, jo agri vai vēlu cilvēki vairāk diskutēs par sociālo taisnīgumu, uzskata A.Gorbunovs.


Līdzās darbam Latvijas Valsts mežu padomē A.Gorbunovs arī nodarbojas ar nelielu objektu projektēšanu laukos, jo ir bijusi vēlme palīdzēt zemniekiem saņemt ES naudu. Viņa pirmais projekts bijusi liellopu novietne 50 lopiem. "Zemnieki sāka no nulles, bet tagad tur strīpām dzimst teļi un process notiek pilnā sparā," jūtot zināmu gandarījumu, saka A.Gorbunovs, kas paralēli nodevies būvniecībai. Viņš atzīst: "Redzot, ka no tava padoma daudz kas ir atkarīgs, ir iekšējs gandarījums."

Galvenais nebija nobalsot


Bijušie AP deputāti tradicionāli 4.maijā satiekas un piedalās arī Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajā Saeimas sēdē. A.Gorbunovs nevar atcerēties, ka kādu gadu nebūtu tajā bijis. Nesen, ieraudzījis avīzē fotogrāfiju, kurā viņš ir tautas vidū, un pamanījis zem tās parakstu, ka iemūžināts ir mirklis no 4.maija, zvanījis savai toreizējai palīdzei Kārinai Pētersonei, kas tagad ir Saeimas priekšsēdētāja biedre. A.Gorbunovam šķitis, foto parakstā ir kļūda un fotogrāfija ir no Manifestācijas Mežaparkā. K.Pētersonei tomēr izdevies pārliecināt, ka viss ir pareizi, jo Mežaparkā viņš nav bijis uzvalkā… Ir mirkļi, kas pēc gadiem paliek ļoti precīzi atmiņā, un ir tādi, kurus katrs atminas citādāk, bet to nozīme jau nemazinās.


"Es vienmēr esmu domājis, ka nobalsot par neatkarību bija emocionāls un svarīgs brīdis, bet tas nebija galvenais. Galvenais bija, ko Augstākās Padomes deputāti darīja pēc tam, lai atgūtu reālo neatkarību. Tas bija daudz smagāks un darbietilpīgāks darbs un, manuprāt, viņi to veica godam. Par to, manuprāt, ir cieņa Augstākās Padomes deputātiem," sacīja A.Gorbunovs. Viņš arī uzskata, ka neviens cilvēks, runājot par to laiku, nevar izcelt sevi, jo katra darītais ir jāskata kādā kopējā kontekstā - tajā, ko darīja Latvijas Tautas fronte, kā arī no Latvijas ievēlētie Tautas deputāti Maskavā; tajā, ko simtiem tūkstoši cilvēku Latvijas labā darījuši atmodas laikā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas