Zinīgi ļaudis teiks: kā tad tā - budžets taču apstiprināts? Taisnība, taču ministriju iekšienē drīkst veikt pārdali. Diemžēl Tiesu administrācijas budžetā nav nekādu projektu, ko varētu piebremzēt, lai novirzītu naudu algām. Bet cerēt uz lielākiem nodevu ieņēmumiem bez maksas pakalpojumu tarifu celšanas būtu naivi.
Kādi vēl varianti? Optimizēt darbinieku skaitu? Ar jau tā lēno tiesu sistēmu tas neies cauri. Varbūt likt visas cerības uz kritēriju izstrādi, kas tiesu darbiniekiem (tiesneša palīgi, tiesas sekretāri u. c.) ļaus saņemt kvalifikācijai atbilstīgu atlīdzību? Visticamāk, viņu darba objektīvs novērtējums prasīs papildu līdzekļus.
Tādēļ atliek vien secināt, ka lieks miljons Tiesu administrācijai tik vienkārši atrodams nebūs. Jo lielākā budžeta daļa ir paredzēta tiesu darbinieku atalgojumam, bet preces un pakalpojumi nepieciešami darba nodrošināšanai.
Tiesu darbinieku vēstules ir atklājušas vēl kādu brāķi valdības un likumdevēja darbā. Valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laikā bija liela ņemšanās, lai iekļautu tiesnešus vienotajā atalgojuma sistēmā. Kā izrādās, nemaz tik vienota tā nav. Joprojām dažādu ministriju juriskonsulti ar vienādu kvalifikāciju un darba pienākumiem mēdz saņemt dažādu atalgojumu. Savukārt kritēriju trūkums atalgojuma noteikšanai ļauj maksāt tiesu darbiniekiem nevis tik, cik varētu būt vērts viņu darbs saskaņā ar Atlīdzības likumu, bet tik, cik maciņš ļauj.
Tieslietu ministrija - līdzīgi tās vadītājam - saka: viens miljons ir augstākais, ko budžetā var paredzēt, lai veiktu tiesu darbinieku algu palielināšanu. Ievērojiet: «var» paredzēt, bet var arī neparedzēt. Vai arī: risinājumus nespējot atrast, paredzēt stipri mazāk. Bet kāpēc ne 10 miljoni, ja reiz runā varbūtībās? Ja vien ministrs negrasās ziedot savu paša miljonu, tad tomēr labāk nekacināt cilvēkus, kas par visai zemu atalgojumu godprātīgi dara savu darbu.