Griešana uz bagātību

Var diskutēt par daudzko, bet šajā rakstā uzspīd cerību saulīte , ka ir vēl ( vismaz vārdos ) sakarīgi domājoši augstākā ešelona ierēdņi, kuri var bīdīt progresu. P.s. Vispār jau spīd cauri, ka raksts ļoti labi un nopietni rediģēts. Un tas ir labi !

Atbalstu Jarinovsku! Rakstā nav nosauktas ministres, kuras visu tiešām salaida pilnīgā grīstē - Tatjana Koķe un Baiba Rivža. Kā noprotams, tām interesēja tikai IZM valdījumā esošo daudzo īpašumu pārdale savējiem. Zagšana triumfēja.

Kopumā sakarīgas domas. Līdzšinējās izglītības politikas sekas bauda šobrīd visa valsts.

Labi gan, ka viņai neļāva.. Bail iedomāties, kas būtu, ja Rīgā tiktu atstāta tikai LU un tiktu nolikvidētas RTU, RSU un LMA. RTU ir pirmā Latvijas augstskola, kura spējusi pastāvēt jau pusotru gadsimtu, un arī viena no retajām, kurās izglītības līmenis vēl nav dramatiski krities, kā LU.

ĻOTI labs viedoklis ir autorei!

Neiedziļinoties kopproduktā uz iedzīvotāju un Džini indeksos, intuitīvi gribas izvirzīt tēzi, ka Latvijas problēma nav vis daudzinātā noslāņošanās, bet apstāklis, ka joprojām esam kopumā trūcīga sabiedrība...(...) Ja paaugstinātās likmes slieksnis būs zems (teiksim, Ls 4000 mēnesī, nerunājot par jokiem, kā Ls 500 mēnesī), tā būs iedīglī esošā vidusslāņa mocīšana. (...) Ceturtkārt, visas augstskolas ir atbrīvojamas no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas, augstskolām piederošas zinātnes kapitālsabiedrības apliekamas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likmi. Jāaizmirst par aklu populismu noteikt atalgojuma griestus augstskolās. ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ katego riski nepiekritu nekam no sheit teikta.

Raksta sāls slēpjas šajā teikumā 'Šādi augstskolas varētu piesaistīt darbu zaudējušos profesionāļus", jo Jarinovska nupat ir atlaista no sava vides amata un cierē uz siltu vieti;nu augstskolā...

Paldies, ļoti labas idejas, runājot par izglītības sistēmu! Par nodokļiem neesmu speciālists, tikai domāju, vai mums nevajadzētu labāk domāt par mūsu valsts interesēm, nekā blenzt kaimiņu dārziņā - tas komentatoriem.

Lasot komentarus pie raksta, rodas drūms jautājums: Kā valsti var izvest no krīzes, ja tajā tik dumji pilsoņi?:) Autorei visu cieņu!

Paldies, Kristin! Kapec K.Jarinovska tagad strada nevis Izglitibas ministrija, bet cita struktura, iepr. komentetajiem iesaku uzzinat, guuglejot. Atbilde - tapec, ka izeda vinu no Izglitibas ministrijas. Rivzas kundze laikam sauca profesori, kas teloja izglitibas ministri.

Fakti Valstu skaits pasaulē: 192 (vai 195 iesk. disputētās teritorijas) Valstis un teritorijas bez progresīvā ienākuma nodokļa: 23 Baltkrievija (kopš 2009) 12%; Albānija (2008) 10%; Bulgārija (2008) 10%; Čehija (2008) 15%; Serbija (2008) 10%; Kazahstāna (2007) 10%; Islande** (2007) 22,5% (diskutabla vai nav progresīvais); Maķedonija (2007) 10% ; Mongolija (2007) 10% ; Montenegro (2007) 15%; Maurīcija (2007) 15% ; Kirgistāna (2006) 10% ; Trinidada & Tobago (2006) 25% ; Gruzija (2005) 12% ; Ukraina (2004) 15% ; Rumānija (2005) 16% ; Irāka (2004) 15% ; Slovākija (2004) 19% ; Krievija (2001) 13% ; Lietuva (1994) 24% ; Latvija (1995) 25% ; Igaunija (1994) 20% (samazina 2010 uz 19%; 2011 uz 18%) ; Jamaika (1984) 25% ; Teritorijas: Honkonga (tagad Ķīnas province) (1947) 15% (diskutabla, jo pārsvarā viedokļi, ka ir progresīvais); Jersey un Guernsey* (1940) 20% ; Makau (Ķīnas province) 12% ; *2 mikroskopiskas saliņas ** Islandē tikai daļēji, jo nav īsti Hall-Rabushka sistēma Īsa vēsture: Igaunija bija pirmā valsts Eiropā, kas atcēla progresīvo ienākuma nodokli (1994), drīz pēc tam sekoja Latvija (1995) un Lietuva, Krievija (2000) un vairākas cita Austrumeiropas un bij. Padomu savienības valstis (2003-2005).

kartejas religiskas kopienas 'pretprogresivais ienakuma nodoklas sekta' murgojusm. nez kapec visi ASV, zviedrijas, un parejas rietumeiropas uznemumi un cilveki nav registrejusies Igaunijā (21%), Slovākijā (19%), Ukrainā (15%), Bulgārijā (10%) vai Andorā (0%). absurds. 90% psaules valstu ir progresivais ienakuma nodoklis, parejie 10% - kopa ar mongoloju, kirgistanu un Latviju ir pasaules nomale ....

Ļoti savāds teksts....Pašreklāma+augstskolu interešu lobēšana... Varbūt labāk varētu informēt kā Vides dienestu ir izdevies sakārtot un optimizēt ? Citādāk...es būtu, bet man neļāva...Varbūt būtu, bet varbūt nebūtu !

Viss jau būtu forši, taču administrācijas izmaksas nosaka ne jau šīs administrācijas lielums, bet gan iztērētā summa, tāpēc arī viens dekāns uz 4 pašreizējām augstskolām var iztērēt....Ja vien pirmkārt netiks noteikts, ka augstskolai, kas saņem valsts naudu, ir jāatskaitās par tās izlietojumu un, ka visa līmeņa vadītāju algām drīkst novirzīt ne vairāk, kā tik un tik procentus, turklāt, ja maksas studenti to iestādi gāž riņķī, tad vispirms jārūpējas par mācību iespējām un pasniedzēju algām....

Nieki vien! ļoti labs raksts. Vajag tām daudzskaitlīgajām augstskolām pa muti. :)