Grūtups: Var kritizēt Ulmaņa apvērsumu, taču tam sekoja valsts uzplaukums

Mēs redzam, ka daudzas lietas notiek ačgārni - mirstība pārsniedz dzimstību, ievērojams cilvēku skaits dodas prom no valsts, darba vietu skaits nepieaug. Mēs redzam, kā bieži mainās valdības, kurās ministru sastāvs ir tik dažāds - ik brīdi parādās stipri viduvēji un netālredzīgi ministri, jo partijām bieži vien cienīgu kandidātu nav. Domāju, ka 60% valstsvīru enerģijas tiek notērēta savstarpējos strīdos, kašķos, intrigās," situāciju raksturo Grūtups."Šāda lietu gaita nevar nodrošināt pilnvērtīgu valsts attīstību, un līdz ar to jāpārdomā, kāda politiskā sistēma mums vajadzīga."Advokāts norāda, ka var kritizēt Kārļa Ulmaņa apvērsumu, taču, ja aplūkojam laika posmu no 1934. līdz 1940.gadam, tad gan ekonomikā, gan arī nacionālajā ideoloģijā bija vērojams valsts uzplaukums. Tā bija nekonstitucionāla iekārta, taču tā pastāvēja ar milzīgu tautas atbalstu."Otrkārt. Domāju, mums jāsaprot, ka esam pārsālījuši ar liberālās ekonomiskās teorijas nostādņu izmantošanu, ka esam pieļāvuši ļoti daudz kļūdu valsts uzņēmumu privatizācijā. Veselas nozares vispār nevajadzēja privatizēt, tās vajadzēja uzturēt kā valsts īpašumu. Piemēram, ja mēs nebijām spējīgi saprātīgi noprivatizēt VEF vai "Alfu", tad šos vajadzēja saglabāt kā valsts uzņēmumus, kā valsts akciju sabiedrības. Domāju, ka liela kļūda bija atdot privātās rokās ostu infrastruktūras un uzņēmumus - tāpat kā dzelzceļus un pastu," uzskata Grūtups.Trešā lieta, kur pielaista liela kļūda, ir ideoloģija. "Visus šos pēdējos 15 gadus esam pakļāvušies liberālajai ideoloģijai - proti, pieļāvuši, ka cilvēktiesības ir kas pārāks par nācijas tiesībām, savukārt nacionālo faktoru - tādējādi it visu patriotisko - esam ignorējuši," norāda advokāts, kā piemēru minot problēmas ar Latvijas vēstures mācīšanu. "Mēs faktiski esam izsituši cilvēkam no kājapakšas jebkādu nacionāli ideoloģisko pamatu viņa pastāvēšanai, mūsu ideoloģiju lielā mērā pārstāv ražojošs cilvēks kā kosmopolīts."Pēc Grūtupa domām, latviešiem kā samērā jaunai nācijai nav piemērota klasiskā parlamentārā iekārta, "mums kā tautai ar visai minimālu valstisko pieredzi vajadzīga prezidentāla iekārta, vajadzīgs spēcīgs prezidents, vajadzīga valdība, kas darbojas kā komanda, un vajadzīgs, lai prezidents, kura uzdevums iecelt valdības vadītāju un ministrus, būtu savā izvēlē absolūti brīvs".Kā akcentē advokāts, vienīgajam cilvēku izvēles principam jābūt kompetencei, patriotismam un harizmai.Tāpat esot jāsaprot, ka valsts īpašums nav nekas peļams, ka valstij - pretēji visu laiku pastāvošajai dogmai - jānodarbojas ar uzņēmējdarbību.Nepieciešams arī izkopt precīzu nacionālo ideoloģiju un nekautrējoties citiem pateikt, ka latviešu nācijas un Latvijas valsts intereses mums ir svarīgākās - tāpat kā tas ir normālai ģimenei."Tā es redzu šīs lietas - vajadzīga valsts pārvaldes, ekonomiskā un ideoloģiskā reforma," uzsver Grūtups.