"Tā būs tikai un vienīgi viņa primitīva vēlme izcelties un ieiet vēsturē kā prezidentam, kurš pēc neatkarības atjaunošanas atlaidis Saeimu. Viņš nerēķināsies ar to, ka tādējādi sarežģītajiem ārējiem finanšu apstākļiem nāks klāt nopietna politiska krīze un tas var beigties pavisam bēdīgi. Bet vēsturē paliks tikai rezultāts," iespējamo prezidenta nodomu kritizē G. Bērziņš. Viņam nav izprotams, kāpēc Valsts prezidents "brīdī, kad valsts risina globālās finanšu krīzes jautājumus, paziņo, ka steidzami jāgroza Satversme". G. Bērziņš tādējādi secina, ka prezidentam politiskās nestabilitātes padziļināšana ir svarīgāka nekā krīzes atrisināšana.
Viņš uzsver, ka nekur pasaulē nav tā, ka, ja kādam pēkšņi nepatīk parlaments vai prezidents, tad to ņem un atlaiž. "Kūdītāji par Satversmes grozījumiem cer Saeimu pārvērst pīpeņu ziedlapiņu raustītājos, kur Saeima to vien darīs kā raustīs zieda lapiņas un skaitīs – tauta mīl, nemīl, atlaidīs, neatlaidīs; mīl, nemīl, atlaidīs, neatlaidīs," teic G. Bērziņš. Ja šie grozījumi tiks pieņemti, tad, viņaprāt, pasaule sapratīs, ka Latvija vairs nav prognozējama; tā ir nestabila ar dziļas krīzes rašanās riskiem.
Pēc tam, kad intervijā kritiski izteicies par prezidenta personību, viņam tiek jautāts, kāpēc iepriekš tad tika virzīta V. Zatlera prezidenta amata kandidatūra, viņš skaidro, ka citas izvēles praktiski neesot bijis. "Var jau būt, ka manas prognozes ir nepamatotas. Tomēr pats jūtos diezgan neomulīgi. Prezidenta personības seklums - tā ir galvenā problēma," teic G. Bērziņš.