Laikrakstam Diena intervijā T.Halonena, atbildot uz jautājumu, kādēļ Somija piekrita, ka Nord Stream gāzesvads tiek būvēts cauri Somijas ūdeņiem, atbild: «Šajā jautājumā jānošķir teorija no prakses. Teorētiski mēs varētu teikt, ka vecā sistēma ar energoresursu tranzītu pa sauszemi ir labāka, tādēļ nevajadzētu izmantot jūru. Taču praksē, kad Krievija sāka plānošanu, mēs sapratām, ka viņiem ir tiesības izstrādāt šādu projektu. Mēs visu laiku uzsvērām, ka mums nav politisku iebildumu pret šo projektu, bet mēs kritiski izvērtēsim ekoloģiskos jautājumus.»
Sākumā Somija bijusi vienīgā valsts, kas izvēlējusies šādu pieeju: nekādas politikas, bet patiešām nopietna ekoloģisko jautājumu izvērtēšana. «Pirms mēs pieņēmām savu lēmumu, Zviedrija un Dānija jau bija devušas pozitīvu atbildi,» saka T.Halonena.
Viņa atzīst, ka Somijai bijušas bažas par Nord Stream projekta ekoloģisko drošību, «jo Baltijas jūra ir ļoti sekla, jāņem vērā arī ziemas klimatisko apstākļu ietekme, kā arī tas, ka pēc visiem kariem Baltijas jūras dibenā ir pilns ar bīstamiem materiāliem».
Prezidente bijusi ļoti pārsteigta, ka tik daudzus gadus pēc Otrā pasaules kara vēl nav izpētīts, kas nogremdēts jūras dibenā. «Mēs redzam, kas pašlaik notiek Meksikas līcī, un es ceru, ka Baltijas jūrā šādas katastrofas nenāksies piedzīvot. Baltijas jūra ir domāta, lai mēs varētu peldēties, zvejot un izbaudīt jūru, ne tikai uz to skatīties,» intervijā saka T.Halonena.
Visu interviju laikrakstā Diena lasiet šeit.
Halonena: Baltijas jūra ir domāta, lai tajā varētu peldēties, nevis tikai skatīties
Šodien valsts vizītē Latvijā ierodas Somijas prezidente Tarja Halonena. Intervijā _Dienai _viņa atzīst, ka Somija visu laiku uzsvērusi – tai nav politisku iebildumu pret Nord Stream projektu, bet «mēs kritiski izvērtēsim ekoloģisko jautājumu». Viņa vēlas, lai jūrā arī turpmāk cilvēki varētu peldēties, zvejot, nevis tikai uz to skatīties.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.