IAEA: Maz ticams, ka Fukušimā izvērtīsies Černobiļas situācija

Franču TV krasi atšķirās no vācu TV, kas ir vis kritiskāka un izsmeļošākā. Šveicē, 3 valodās, neatšķirās, Austrijā videji. Bet neviens nesaka, ka teroristi un militāri zin, Ka, iznīcinot kodolreaktora dzesēšanas sistēmu, var panākt « kodolkatla » kušanu.

No vācu TV : Iespejams, ka 1 vai visi 3 kodolreaktori ir sasnieguši 1979.g. Three Mile Island katastrofas lìmeni.

No vācu TV : Treša kodolreaktora arejā āda eksplodē.

Apgalvojums patiesībā neko neizsakošs. Katra krīze ir savādāka un izpaužas savādāk. Protams, šajos japāņu reaktoros netiek izmantots grafīts, kurš var ierosināt reaktora aktīvās zonas eksploziju un ļoti plašu radioaktīvo materiālu izplūdi atmosfērā. Tomēr no reģiona jau! ir evakuēti 185 000 cilvēku. Paši reaktori, visticamāk, nesprāgs liela apjoma sprādzienā. Reakciju ir izdevies pārtraukt. Tomēr tur joprojām ir sakusis reaktora kodols. Un tas atdziest, pievadot pietiekošā apjoma dzesēšanai ūdeni, tikai apmēram gada laikā. Pie tam dzesēšanai ir jāizmanto attīrīts ūdens, kurš neuzņem radiāciju. Japāņiem tā vairs nav, iekšā tiek gāzts jūras ūdens. Pēc tam, visticamāk, tas kopā ar radioaktivitāti (ne lielu, bet paaugstinātu) tiek liets atpakaļ okeānā. Dažos reaktoros nav pat īsti izdevies atdzesēt (līmenis nav zināms) aktīvo zonu un tā joprojām karst. Ir iespējami nelieli sprādzieni un radioaktīvo vielu noplūdes atmosfērā. Černobiļā problēma bija tā, ka neizdevās apstādināt reakciju un reaktora kodols pilnībā uzsprāga. Japāņiem tas jau vairs nedraud, bet mazāki sprādzieni nav izslēgti. Pie tam reaktorus būvējot tika ņemtas vērā tikai par 8 ballēm mazākas zemestrīces. Tā kā neviens nespēj pateikt cik daudz ir cietis reaktora korpuss un kurā vietā ir iespējamas noplūdes. Tas viss komplektā ar atrašanos vienlaikus okeāna krastā un biezi apdzīvotā teritorijā var novest pie ļoti ievērojamām ekoloģiskām sekām.