Šā mācību gada rezultāti IZM gaidāmi vēlāk, taču skolu pārstāvji pauž — ja arī situācija nepasliktināsies, uz uzlabojumiem nav ko cerēt. IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš ministriem otrdien uzsvēra, ka nesekmības iemesli meklējami skolēnu sarukušajā motivācijā, skolotājos, kā arī mācību programmās, ko daudzi uzskata par pārāk sarežģītām. "Vai mēs nemācām mūsu bērniem par daudz?" IZM pārstāvim tika vaicāts arī valdības sēdē. A.Skrastiņš uzsvēra, ka vaina nav IZM izstrādātajos mācību standartos, bet gan mācību programmās un mācību līdzekļos, kuru izstrāde ir skolotāju ziņā. Lai mazinātu nesekmīgo skolēnu skaitu, tikšot pētīts izglītības saturs, mainīti akcenti pedagogu tālākizglītībā, kurā par prioritāti plānots paredzēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveidošanu darbā ar maz motivētiem vai nemotivētiem skolēniem, kā arī nesekmības efektīvas profilakses pasākumu veikšanu, e-skolas ieviešanu, lai veicinātu ātrāku informācijas apriti starp skolu un vecākiem. Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) pieļāva, ka vajadzētu pagarināt mācību gadu, kas varētu samazināt arī skolēnu slodzi, ko IZM pārstāvis noraidīja, aizbildinoties, ka atvaļinājums vasarā ir skolotāju "nelielā privilēģija" un tās atņemšana varētu nest vēl lielāku skolotāju trūkumu.
Iebilst pret nesekmības mazināšanu, pagarinot mācību gadu
Lai mazinātu nesekmīgo skolēnu daudzumu, kas ik gadu turpina pieaugt, veicama pasākumu virkne, liecina otrdien valdībā izskatītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojums par nesekmību valstī. Diena jau ziņoja, ka pērn nesekmīgi bijuši aptuveni 13% skolēnu, un nesekmības līkne ir augšupejoša.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.