gads, norādīja 34% iedzīvotāju, bet vērtējumu, ka tas ir bijis sliktāks, pauduši tikai 17% aptaujāto. Savukārt 44% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais. Savukārt pirms gada (2005.gada decembrī) tikai 26% aptaujāto uzskatīja, ka tas gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, 27% to vērtēja kā sliktāku, bet 43% uzskatīja, ka tas ir bijis tās pats kā 2004.gads.Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt 2007.gads liecina, ka kopumā 36% iedzīvotāju paredz, ka 2007.gads valstij būs labāks par pašreizējo, 18% domā, ka sliktāks, bet 34% uzskata, ka tas visdrīzāk būs tāds pats kā 2006.gads. To biežāk nekā caurmērā pauduši gados jaunāki respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem (51%), iedzīvotāji ar augstāko izglītību (45%), aptaujātie ar augstiem ienākumiem (40%), kā arī Zemgalē (43%) un pierīgā (42%) dzīvojošie.To, ka nākamais gads Latvijai būs sliktāks nekā 2006.gads, biežāk nekā caurmērā prognozējuši iedzīvotāji, kuri vecāki par 55 gadiem (26%), tikai pamatizglītību ieguvušie (29%), iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (31%), Kurzemē (25%) un Latgalē (27%) dzīvojošie.Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju šogad sniegtās prognozes ir līdzīgas 2005.gada nogalē iegūtajām, kad 34% paredzēja, ka nākošais gads būs labāks, 18% - ka sliktāks, bet 37% - ka tāds pats kā pašreizējais.Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem
Tāpat aptaujas dati liecina, ka gada laikā ir ievērojami pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem.
Tā 2005.gada decembrī tikai 32% aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka ir materiāli nodrošināti, bet 60% - sevi vērtēja kā materiāli nenodrošinātus. Savukārt šogad sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata jau par 14 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju – kopumā 45%, bet par materiāli nenodrošinātiem – 48%. Tādējādi var apgalvot, ka gada laikā vismaz pašvērtējumu līmenī ir vērojams straujš sabiedrības materiālās labklājības pieaugums.
Analizējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu atbildes, redzams, ka caurmērā biežāk sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata augstāko izglītību ieguvušie respondenti (63%), privātajā sektorā strādājošie (56%), iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem (62%) un pierīgā dzīvojošie (49%).
Savukārt sevi par materiāli nenodrošinātiem caurmērā biežāk uzskata gados vecākie Latvijas iedzīvotāji (55 gadi un vairāk – 66%), tikai pamatizglītību ieguvušie (70%), algotu darbu nestrādājošie (65%), lauku apvidos dzīvojošie (54%).