Iekšlietu ministrija izmainīs nolikumu prasītajos punktos, tomēr neviens negrasās skaidrot, kurai amatpersonai radusies ideja par specifiskajām prasībām un kurš tās ielicis konkursa nolikumā, vēsta raidījums.
Uz De facto jautājumu, vai tik tiešām šajā situācijā nav nekā tāda, kas prasītu izmeklēt atbildību un kāda iespējamo ieinteresētību, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone atbild ar ļoti pārliecinošu „pilnīgi noteikti nē!”.
Pērn ap Ziemsvētkiem Valsts policijā izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot dokumentus iepirkumam un tehnisko specifikāciju. Darba grupu vadīja Nodrošinājuma biroja priekšnieks Dainis Urlovskis, bet tās sastāvā bija policijas Transporta pārvaldes priekšnieks Andris Šteinerts un pa vienam pārstāvim no Patruļpolicijas, Ceļu policijas, Kriminālpolicijas un Sabiedriskās drošības biroja. Šajā grupā tad arī tapa pamata ietvars konkursa prasībām. Tālāk to iesniedza Iekšlietu ministrijas centralizētajai iepirkuma komisijai, kas sagatavo detalizētu nolikumu un pārbauda, vai nav ieviesušās kļūdas. Šo komisiju vada valsts sekretāre, tajā ir divpadsmit cilvēku no Iekšlietu ministrijas un tai pakļautajiem dienestiem.
„Es paļaujos uz to, ka šie cilvēki, kuri katrs savā dienestā ir atbildīgi par konkrēto jomu, ir pietiekami profesionāli, lai sagatavotu dokumentāciju, kas atbilst viņu vajadzībām, un tā ir prioritāte,” raidījumam paskaidroja I.Pētersone.
„Nodrošinājuma birojam, tātad - pasūtītājam būtu jāpaanalizē, kāpēc tieši tā uzrakstīts un ne citādi. Savukārt kas attiecas uz to, vai tādas lietas ir jāizmeklē – mēs jau to darām. Un, ja atrodas kaut kas tāds, kas nav atbilstošs likumam, ja ir konkurenci ierobežoji apstākļi, tad tas mezgls tiek pārrauts,” atzina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.
IUB prakse liecina, ka aptuveni puse no visām sūdzībām par dažādu konkursu dokumentāciju un norisi ir bijušas pamatotas. Tomēr atbildība par to, kādēļ nolikums bijis kā radīts kādam pretendenta uzvarai, ne no viena prasīta netiek.