Ar likumu būs noteikts, ka kredīta devējs nedrīkst prasīt no klienta papildu nodrošinājumu, jo ķīlas vērtība ir samazinājusies tirgus situācijas dēļ. Bankai nebūs arī tiesību pieprasīt maksu par ieķīlātā nekustamā īpašuma pārvērtēšanu, kā arī tiek aizliegts likt klientam atmaksāt aizdevumu pirms termiņa.
Bez tam likums regulēs arī gadījumus, kad klientam ir nepieciešama bankas pretimnākšana. Ja patērētājs nav pieļāvis būtisku līgumu pārkāpumu, bankai ir pienākums izskatīt viņa iesniegumu par atmaksas termiņa pagarināšanu vai valūtas maiņu. Būtiskais pārkāpums šajā gadījumā ir kredīta atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām, kā arī kredīta neizmantošana paredzētājiem mērķiem. Atteikuma gadījumā kredīta devējam jāsniedz patērētājam motivēta atbilde 30 dienu laikā.
Likumā tiek norādīts, ka klients šādu izmaiņu veikšanu ir tiesīgs prasīt ne biežāk kā vienu reizi gada laikā. Savukārt kredīta devējam nav tiesību prasīt jebkādu kompensāciju par šādu izmaiņu sagatavošanu, izņemot pamatotu un samērīgu maksu par pakalpojuma administratīvajiem izdevumiem.
Jautājums par kredītņēmēju tiesībām kļuva īpaši aktuāls pēc tam, kad neizdevīgus līguma grozījumus masveidā saviem klientiem šā gada sākumā uzspieda Aizkraukles banka, ko Patērētāju tiesību aizsardzības centrs novērtēja kā agresīvo komercpraksi.