"Iespējamās misijas" jaunie skolotāji pirmo semestri skolā aizvadījuši veiksmīgi

L.Jurgelāne ir programmas Iespējamā misija dalībniece, kura programmas laikā skolēniem pasniedz angļu valodu un kultūras vēsturi. "Mēs viņus jau noskaņojām, ka viegli nebūs," saka Iespējamās misijas direktore Zane Oliņa. Tomēr kopumā Iespējamās misijas pirmā iesaukuma jaunieši pirmo semestri jaunajā amatā aizvadījuši veiksmīgi — jaunajiem skolotājiem izdevies panākt gan skolēnu labprātīgu apmeklējumu konsultācijās, gan iegūt gada labākā skolotāja titulu, gan saņemt arī gluži vienkāršus, bet sirsnīgus iepriecinājumus no skolēniem, kā, piemēram, piparkūku uz galda.Krustiņu sistēma Iespējamās misijas pirmo iesaukumu izturēja trīspadsmit jauniešu, kuri ieguvuši plaša spektra akadēmisko izglītību un tādējādi kļuvuši par dažādu priekšmetu skolotājiem. Kad Diena ierodas pie L.Jurgelānes, ir viena no pēdējām angļu valodas stundām Rīgas Teikas vidusskolas 8.klasē. Skolēni ir visdažādākie — no tādiem, kuri angļu mēlē ielauzīties nevar, līdz tādiem, kuri svešvalodā runā jau gluži labi; no tādiem, kuri visu stundu guļ un demonstratīvi nedara neko, līdz tik aktīviem, kam grūti nosēdēt mierā un stundas laikā nemitīgi jāiebukņī sola biedrs. Stundā skolēni grupās pabeidz savus patstāvīgos darbus, ko pēc tam jāprezentē pārējiem. Tikmēr L.Jurgelāne nemitīgi rotē pa klasi, lai sadalītu uzmanību visām grupām, jo — ja skolotāja uzgriež muguru, skolēnam ātri vien mācības vairs nav prātā. L.Jurgelāne stāsta, ka stundās pielietoti dažādi knifi, lai noturētu skolēnu uzmanību. Piemēram, uz dažiem iedarbojoties "krustiņu sistēma" — proti, par labu darbu stundā skolēnam tiek piešķirts krustiņš, kas, ja semestra beigās izšķiras atzīme, to var paaugstināt. Dažus knifiņus Iespējamās misijas dalībnieki iemācījušies programmas gaitā — lai arī jaunieši agrāk nav studējuši pedagoģiju, vasarā un joprojām ik pārnedēļu piektdienās un sestdienās viņi mācās pedagoģijas un līderības kursos. "Karoče I like football*," klases priekšā, ar izteikti garlaikotu sejas izteiksmi prezentēdams savu darbu, nosaka kāds skolēns. "Skolotāj, ko angliski nozīmē karoče?" nekavējoties skolotāju pavelk uz zoba kāds viņa klasesbiedrs. Skolotājam tam jau jābūt gatavam. "Sākumā man likās, ka nē, viss, es viņiem nepatīku, viņiem neinteresē ne tā kultūras vēsture, ne angļu valoda. (..) Es biju pārgurusi no nemitīgas runāšanas, skraidīšanas pa klasi, bikstīšanas — dari to, dari šito un neviens jau neko nedara," atceras L.Jurgelāne. Tomēr pēc trim mēnešiem jau parādījušies pirmie uzlabojumi: "Piemēram, 6.klasē, kur sākumā bija vājprātīgs bardaks, neviens neko nedarīja, tagad bardaks, ja ir, tas ir izņēmuma gadījums. Ir cilvēki, kas sākuši nākt uz konsultāciju, ir tādi, kas starpbrīžos nāk un strādā papildus."Labākie skolotāji Iespējamās misijas atlases sietam cauri izkļūst talantīgi pēdējā kursa studenti un augstskolu absolventi, jo projekta mērķis nav pierādīt, ka katrs var kļūt par skolotāju, bet gan darbam skolā piesaistīt pašus labākos jauniešus, tā ceļot pedagoga profesijas prestižu. L.Jurgelāne uzskata, ka vēl ilgs laiks nepieciešams pedagoga profesijas prestiža celšanai, lai nebūtu tā, ka par skolotājiem mācīties aiziet tāpēc, ka citur nav kur iet, vai arī tāpēc, ka tā ir vienīgā vieta, kur tikt budžetā. Arī viņa pati agrāk nebija iedomājusies, kā ir būt skolotājai, tagad viņa labāk saprotot savus skolotājus. "Nekad nebiju iedomājusies, cik tas patiesībā ir grūti, ka tu esi viens un viņi ir 30," viņa stāsta. Tajā pašā laikā salīdzinoši nelielā gadu starpība ar skolēniem ļaujot saprast arī viņus, piemēram, ja skolēni astotās stundas laikā ir grūti savaldāmi, tas ir tāpēc, ka viņi ir noguruši. Tiesa, skolēni esot ļoti mainījušies salīdzinājumā ar laiku, kad pati L.Jurgelāne mācījās skolā. "Izklausīšos kā veca tante, bet manā laikā viss bija savādāk. Protams, ka darīja visādas blēņas, es arī, bet nebija gluži tā, ka var pateikt rupjību skolotājai vai pateikt — nē, es to nedarīšu," stāsta L.Jurgelāne. Janvāra vidū būs pabeigts pētījums par Iespējamās misijas dalībnieku sekmēm, kas atspoguļos gan pašu jauniešu, gan skolu direktoru, mentoru un skolēnu viedokļus. Taču jau tagad Z.Oliņa var teikt — līdzšinējie rezultāti ir labi. Dalībnieku vidū ir jaunieši, kurus skolēni ir ievēlējuši par gada labākajiem skolotājiem. Kādu Iespējamās misijas dalībnieci skolēns uzaicinājis uz pieņemšanu pie skolas direktores kā savu mīļāko skolotāju._*Īsi sakot, man patīk futbols_