Igaunijai būtisks ir arī vienoto enerģijas tīklu izbūve no Baltijas reģiona Polijas un Ziemeļvalstu virzienā. Savukārt atjaunojamo enerģijas avotu daļā Igaunija neatbalsta obligātos mērķus, jo daudzām valstīm šajā ziņā ir atšķirīgas iespējas. A.Ansips kā piemēru minējis Maltu, kur nav iespējams audzēt energokultūras, tādēļ noteiktais 20% īpatsvars atjaunojamam kurināmam nav sasniedzams.
Igaunijā gan atjaunojamo resursu, tajā skaitā malkas, īpatsvars energobilancē jau ir 16,5%. «Ja ES 2020.gadā grib nonākt līdz 20% īpatsvaram, tad mēs varam teikt, ka esam jau gandrīz to sasnieguši, lai gan tas nav noticis, pateicoties lielām nacionālām programmām, bet gan, pateicoties vecvecvecāku iesāktajai kurināšanai ar malku, kas ir saglabājusies līdz šodienai,» teicis Igaunijas valdības vadītājs.