Ministram kā valsts pārstāvim ir tiesības nozares uzņēmumos ielikt savus cilvēkus, norāda I. Ījabs. “Grūti iedomāties, kā šajā jautājumā ministru nolikt “pie ratiem”. Turklāt tas nebūtu demokrātiski,” uzskata politologs.
Varot izdomāt dažādus ierobežojumus, piemēram, iecelt kapitālsabiedrībā pārstāvi uz noteiktu termiņu, tādējādi panākot, ka kārtējā valdības maiņa nenozīmēs viņam automātisku amata zaudēšanu. “Tomēr politiķi nevēlēsies pieņemt šādu normu, negribēs sev sasiet rokas. Kāpēc sevi apgrūtināt? Tas arī radītu spriedzi starp jauno ministru un esošo kapitālsabiedrības vadību, ko iecēlis ministra priekšgājējs. Valsts kapitālsabiedrību vadības nomaiņa ir jautājums par politiķu paškontroli,” atzina I.Ījābs.
Latvijā valdības mainās biežāk, nekā citās Eiropas valstīs, norāda politologs. “Normāli būtu, ja valdību uztrauktu, kā kapitālsabiedrības strādā, kāda ir bilance. Pie mums iecelšana kapitālsabiedrības valdē ir materiāla palīdzība saviem pietuvinātajiem. Protams, šo uzņēmumu vadībā netrūkst arī profesionāļu. Būtu nepieciešams izvērtēt, kādu iespaidu uz uzņēmuma bilanci ir atstājusi konkrētā cilvēka iecelšana vadībā. Es neesmu drošs, vai valsts seko šim aspektam. Starptautiskais valūtas fonds ir norādījis, ka kapitālsabiedrības Latvijā netiek efektīvi apsaimniekotas, tāpēc gudrāk būtu tās privatizēt,” uzskata I.Ījabs.