Viens no pieciem dalībniekiem starptautiskajā konkursā par Rīgas lidostas jaunā termināļa būvi iesniedzis sūdzību premjeram Valdim Dombrovskim (JL), jo uzskata, ka procedūrai bijuši "ļoti nopietni trūkumi", konkurss bijis vāji organizēts un neatbildis starptautiskajiem standartiem.
"Ar šiem konkursa noteikumiem neviens pretendents nebūtu varējis iesniegt labi apdomātu, izpētītu, vispusīgu piedāvājumu," teikts Indijas kompānijas GMR International vēstulē. Tā tolaik vēl premjera kandidātam V.Dombrovskim nosūtīta nepilnu nedēļu pēc tam, kad par uzvarētāju steigā tika atzīts Turcijas lidostu operatora TAV Havalimanlari Holding/Skonto būves (TAV) konsorcijs.
Liels pretendents
GMR ir uzcēlis vai modernizējis trīs lidostas - divas Indijā (otro lielāko Deli un Hiderabadas lidostu) un vienu Turcijā (Sabiha lidostu Stambulā). Tās nākotnē būšot atbildīgas par apmēram 150 miljoniem pasažieru apgrozījumu, apgalvo uzņēmums. Tāpat kā TAV, tam nav pieredzes ES valstīs.
No pieciem lidostas uzaicinātajiem kandidātiem GMR un Siemens Project Ventures GmbH pēc pirmās kārtas nolēma izstāties. Palika TAV, vācu Hochtief AirPort GmbH un AERIX Consortium (Izraēlas kompānijas kopā ar Venēcijas lidostu). Par nopietnāko uzskatīja Vācijas uzņēmumu, bet, kā skaidroja lidostas vadība, piedāvājums nav bijis tik labi sagatavots un šķitis, ka Hochtief dod priekšroku Sanktpēterburgas lidostas attīstībai. Bija noteikums, ka abās darboties nevar.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) preses konferencē, kurā nosauca uzvarētāju, paziņoja, ka Siemens atteikusies piedalīties ekonomiskās situācijas dēļ, bet GMR nepieminēja.
Kritizē datu ticamību
Vēstulē V.Dombrovskim norādīts, ka uzņēmums konkursa procedūru uzskata par neatbilstošu starptautiskajiem standartiem. Lidosta potenciālajiem sadarbības partneriem neesot piedāvājusi koncesijas līguma pamatprincipus, "kas ir nedzirdēta rīcība darījumos, kuri saistīti ar objektu nodošanu koncesijā un ļoti negatīvi iespaido procesu kopumā, jo nevienam kandidātam nav skaidrs, par kādu biznesa modeli ir runa". Tāpat neesot piedāvāti akcionāru līguma principi, izņemot minimālas vadlīnijas, atstājot vietu interpretācijai par lidostas vajadzībām.
GMR sūdzas, ka pārāk vēlu nodrošināta pieeja tā saucamajai datu telpai, kurā pieejami tehniskie un citi rādītāji. Datu vērtēšanai bijušas 73 dienas, bet aviācijā sarežģītības dēļ izpēte parasti esot ilgāka, turklāt lielākā daļa dokumentu starptautiskā konkursā bijuši latviski.
Visnopietnākā sūdzības daļa attiecas uz pieeju uzticamiem datiem par lidostas stāvokli (due diligence - angļu val.). Tie neesot bijuši pieejami ne par juridiskā statusa prasībām, ne tehniskām lietām, ne pasažieru plūsmas analīzi.
Līdzīgi Dienai iepriekš teica Siemens: "Projekts neizturēja vienu no mūsu investīciju prasībām - uzticamus datus par stāvokli." Latvijas ekonomiskās situācijas dēļ arī esot grūti piesaistīt finansējumu. Uz to norāda arī GMR, kas uzskata, ka "laika ziņā sliktāk būt nevar, un projekts tikai iegūtu, ja to atliktu." Tādēļ viņi aicina rīkot jaunu konkursu, kurā "valdītu sāncensība un caurskatāmība".
Hochtief, kas var cerēt uz sarunām, ja ar turkiem vienoties neizdodas, Dienai nevarēja sniegt komentārus, jo viņus saistot noslēgtais konfidencialitātes līgums.
Vērtē formāli
Sūdzība pārsūtīta satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK), kurš projekta mērogu kritizējis un kā vēlamāku minējis termināli, ko būvē airBaltic ar privāto investoru. A.Šlesera ieceltais valsts sekretārs Nils Freivalds (LPP/LC) sūdzību pārsūtījis vērtēšanai ilggadējam Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktoram Arnim Muižniekam, kurš līdz piektdienai pats bija lidostas padomē (to nomainīja) un lēma par konkursu. Tapusi atbilde, ka SM rīcībā nav informācijas, lai apšaubītu lidostas darbības, un kā pamatojums pievienota lidostas vēstule.
Lidosta uzskata, ka viss bijis kārtībā - pēc GMR lūguma par vairākām nedēļām pagarināts pieteikumu iesniegšanas laiks (lūdza vairākus mēnešus), dati latviski esot parasta konkursu prakse, un citi gribētāji visu paspējuši.
Valdība var atcelt
K.Gerharda pārstāve Inga Spriņķe min, ka viņš uzdevis lidostai no jauna izvērtēt attīstības perspektīvas un izstrādāt jaunu biznesa plānu 10-15 miljoniem pasažieru. Tāpēc esot skaidrs, ka sarunas ar TAV lidostas minētajās 90 dienās pabeigt nevarēs. Jautāta, kāda loģika turpināt, ja būs cits attīstības plāns, viņa atbildēja, ka konkurss vēl nav beidzies - tas noslēdzas ar līguma pamatu apstiprināšanu valdībā.
"Ja kaut kas nav bijis godīgi, nav ievēroti starptautiskie principi vai brīva konkurence, valdībai var pateikt, ka ir jāsāk viss no gala," saka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) šefs Andrejs Tiknuss. Uz šo konkursu neattiecas iepirkumu uzraudzības likums, tādēļ GMR nav iespēju sūdzēties IUB. Viņu sūdzību var vienkārši nostumt malā.