Fragments no intervijas:
Sākšu mazliet agresīvi. Ja paveras uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildības sfēru aprakstu, rodas sajūta, ka tas ir tik plašs, ka viegli pazaudēt fokusu. Par ko tik jūs neatbildat - sākot no elektromobiļiem, beidzot ar informācijas tehnoloģijām! Vai to arbūzu, ar kuriem žonglēt, nav par daudz?
Tur es pilnīgi varu piekrist, bet tāda nu tā vēsture ir. Mums savulaik bija Latvijas ceļa vadīta valdība, kurā bija premjers un, šķiet, trīs vicepremjeri, bija ekonomiskais bloks, tieslietu bloks un valsts reformu bloks. To skaitā reģionālā reforma. Un kādu brīdi process notika. Tikai... ja mēs paskatāmies uz kaimiņiem - igauņi, lietuvieši veica īpašumu reformu, likumdošanas reformu un arī reģionālo. Savukārt Latvijā administratīvā reforma, tai izvirzītie uzdevumi deviņdesmito gadu vidū netika izpildīti, jo bija bieža valdību maiņa, jauni ministri utt.
Mēģināšu jautājumu pārformulēt. Ir viedoklis, ka pašvaldību un vides intereses, kas ir zem viena «jumta», VARAM, nereti ir atšķirīgas...
Jā, bet Latvijā vienmēr bijis arī ļoti spēcīgs viedoklis par vides nozīmīgumu. Vienalga, vai runājam par veselīgu pārtiku vai tīru gaisu - šīs tēmas Latvijas sabiedrībai vienmēr ir bijušas svarīgas. Jā, laiku pa laikam parādās arī viedoklis, ka mēs varētu pievērst lielāku uzmanību ekonomiskās attīstības aspektiem. Un man personīgi pašreizējais amats ir gan izaicinājums, gan ļoti interesants posms - mana līdzšinējā pieredze Ekonomikas un Satiksmes ministrijā novietoja mani starp tiem, kuri ar visnotaļ saprotamiem mērķiem (ekonomika) aicināja vides jautājumos meklēt kādus kompromisus, savukārt tagad es esmu, tēlaini izsakoties, galda otrā pusē.
Mēģināšu vēlreiz. Ja ir tik daudz atbildības sfēru, tad jautājums ir par prioritātēm. Un, ja arbūzu ir tik daudz, ir jārēķinās, ka kāds vienmēr prasīs - kāpēc prioritāte ir šis, nevis kas cits?
Es saprotu jautājumu - tik traki nav. Es tikai mēģinu iezīmēt to vēsturisko fonu. Atcerieties, Repšes laikā vispār sadalīja trīs vai pat četrās daļās... Palika «tīra» Vides ministrija, kurai paņēma nost būvniecības jautājumus, tad bija nodalītas IT lietas...
Mēs tiksim līdz atbildei?
... un zināmas pretrunas, protams, ir. Piemēram, Nacionālo attīstības plānu rakstīja šī ministrija, nevis Ekonomikas. Vai Finanšu. Tātad krīzes gados notika resursu konsolidācija un zināma atgriešanās pie modeļa, kad vide un reģionālā attīstība ir zem viena jumta. Tā nu tas ir - trīs visnotaļ atšķirīgi bloki. Vide, kurā iekļaujas arī klimata pārmaiņas, attiecīgi arī enerģētikas jautājumi. Reģionālā attīstība, kas nozīmē administratīvi teritoriālās reformas izvērtēšanu, domāšanu par reģionālās attīstības mehānismiem. Un tad ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT). Un mūsu kā ministrijas sūtība ir strādāt ar visiem šiem jautājumiem.
Un to nav par daudz?
Nu, bet starp tiem ir saistība. Mēs, piemēram, nevaram attīstīt IKT, lai tās vienkārši attīstītu, - jautājums ir, ar kādu mērķi tas notiek. Viens no mērķiem ir veidot valsts un pašvaldību iestāžu ērtākas, loģiskākas saziņas platformas. Tas jebkurā gadījumā ir starpresoru jautājums.