Telefonsarunā ar aģentūru "Bloomberg" viņš paudis viedokli, ka premjera Valda Dombrovska ierosinātais plāns, kas paredz kredītņēmēju atbildību pret kredīta devēju aprobežot tikai ar ķīlas vērtību, ir samazinājis izredzes, ka Latvija spēs pārliecināt investorus par savu spēju izvairīties no lata devalvācijas un izpildīt nosacījumus starptautiskā aizdevuma saņemšanai.
"Cenšoties mainīt likumus, lai panāktu, ka parādsaistību apmērs aprobežojas tikai ar ķīlas vērtību, [Latvijas valdība] zaudē kontroli pār spēli. Un, ņemot vērā, ka vēl zviedri žvadzina ieročus, Latvija patiešām ir nonākusi kritiskā stāvoklī," viņš sacīja, ar to domājot Zviedrijas finanšu ministra Andersa Borga draudus nepiešķirt Latvijai Ziemeļvalstu aizdevumus, ja tā nepildīs savas saistības attiecībā uz budžeta samazināšanu.
"Cicero Capital" šefs pieļāva, ka iespējama lata devalvācija var izraisīt agresīvus uzbrukumus to Eiropas Savienības valūtām, kuras ir ārpus eiro zonas, kā arī ietekmēt Eiropas Monetārās savienības (EMS) reģionu.
Pēc viņa paustā, lata devalvācija varētu radīt nopietnu spiedienu uz Īriju un Grieķiju, lai gan tās aizsargās dalība EMS, kā arī uz ārpus eiro zonas esošo valstu valūtām - Zviedrijas kronu, Dānijas kronu un Polijas zlotu.
"Godīgi sakot, es neticu, ka mēs nopietni varam gaidīt, ka Latvijas valdība samazinās budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu," atzina "Cicero Capital" vadītājs.
Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc Baltijas valstīm vajadzētu turpināt īstenot apcirpšanas un apgriešanas pasākumus, kuri tik dramatiski pazemina cilvēku dzīves līmeni, lai tikai ātrāk iekļūtu eiro zonā.
Analītiķis norādīja, ka ir izveidojusies paradoksāla situācija - Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un citi kreditori pašlaik jūtas brīvāki savās iespējās aiziet no Latvijas, jo viņi spriež, ka iespējama lata devalvācija vairs neradīs sistēmiskus riskus Austrumeiropas reģionā, kā tas bija pagājušajā gadā.
"[Paradoksāli], bet globālās ekonomikas atveseļošanās vairo iespēju, ka [starptautiskā] palīdzība Latvijai netiks piešķirta," teica Outss, kura vadītā kompānija darbojas Centrālajā un Austrumeiropā, tostarp Baltijas valstīs, Polijā, Slovēnijā, Horvātijā, kā arī Dienvideiropas valstīs Albānijā, Bulgārijā un Ukrainā.
Jau vēstīts, ka Dombrovskis ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka kredītņēmēja - fiziskas personas - atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi ir aprobežota ar ķīlas vērtību un pēc ķīlas realizācijas nav iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nav iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Premjera iniciatīva tiek skaidrota ar situāciju finanšu tirgū un pieaugošajām kredītņēmēju problēmām.
Dombrovskis lūdzis izvērtēt arī iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp bankām būtu pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no to pārziņā esošajām dzīvojamām platībām.
Grozījumu sagatavošana varētu ilgt līdz vienam mēnesim. Ja piedāvātos grozījumus atbalstīs koalīcija un Saeima, plānots, ka tie stāsies spēkā no nākamā gada.
Līdz ar ekonomikas lejupslīdi Latvijā aizvien vairāk kredītņēmēju nespēj samaksāt ņemtos kredītus. Turklāt ir krietni samazinājusies ieķīlāto īpašumu tirgus vērtība, jo nekustamā īpašuma tirgus pēdējos divos gados Latvijā ir piedzīvojis strauju kritumu.