FM parlamentārā sekretāre norādīja: ir tādi citviet ES strādājošie latvieši, kuri samaksā IIN starpību, taču krietni vairāk, visticamāk, ir tādu, kuri to nedara. Iespējams, daudzi nodokļa likmju starpību nemaksā tāpēc, ka nezina par šādu prasību. "Skatīsimies patiesībai acīs un nemānīsim paši sevi," teica I. Viņķele un piebilda, ka attiecīgi likuma grozījumi varētu tikt virzīti visai straujā tempā, jo likums par IIN jau ir atvērts. Atbrīvojumi varētu stāties spēkā no 2012. gada 1. janvāra.
Šie atbrīvojumi gan netiks attiecināti uz iepriekšējiem gadiem, kad bijusi spēkā prasība maksāt nodokļa starpību. "Likumam nevar būt atpakaļejošs datums, tāpēc domāsim par kaut kādiem amnestijas pasākumiem tiem, kam bijis jāmaksā, bet kuri to nav darījuši," teica I. Viņķele. Viņasprāt, pilnīga nodokļa likmju starpības nemaksātāju apžēlošana nebūtu godīga rīcība pret tiem, kuri godam pildījuši savas saistības un maksājuši nodokļa likmju starpību.
FM patlaban vētī labākos amnestijas risinājumus. I. Viņķele cer, ka valsts pretimnākšana iedrošinās Latvijā atgriezties tos latviešus, kuri baidās vai nevēlas atgriezties tieši šo IIN likuma nosacījumu dēļ.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka iespēja atteikties no prasības segt starpību starp IIN likmēm vētīta 2008. gadā, kad finanšu ministra krēslā bija Atis Slakteris (TP), kuram tad arī bija domstarpības Īrijas latviešiem. Viņiem nepatika A. Slaktera izteikumi, ka Īrijas latvieši ir parādā valstij 5% nodokļu starpību.
Ministrs vēstulē Īrijas latviešiem toreiz skaidroja, ka tā esot pasaules prakse: ja cilvēks ir strādājis ārvalstīs, tad viņam atbilstoši likumdošanai nodokļa likmju atšķirības radītā starpība ir jāatlīdzina savai valstij. Šāda prakse, pēc A. Slaktera toreiz teiktā, arī esot taisnīga, ja cilvēks turpina baudīt sociālas garantijas savā valstī, piemēram, ja apmeklē ģimenes ārstu vai viņa bērni mācās Latvijas skolā. Pretējā gadījumā šo starpību viņa vietā sedz pārējie Latvijas nodokļu maksātāji.