Īvāns emocionālā uzrunā brīvību salīdzina ar kopjamu dārzu

Tāpat Īvāns atgādināja, ka pirms divdesmit gadiem 138 Augstākās padomes deputāti nebalsoja par "siltām vietām, amatiem un personisko labklājību, bet balsoja par brīvību un tautas garīgo labklājību".Tēlaini turpinot runu, Īvāns 4.maiju salīdzināja ar ziedoni - laiku, kad "stādījām dārzu, brīvības kokus - tās bija gan mūsu brīvības žestā izsniegtās rokas, tās bija mūsu sirdis un labā griba dzīvot laimīgi un neatkarīgi". Viņš arī uzsvēra, ka pēc 1990.gada 4.maija nākamā gada sākumā tika piedzīvotas barikādes, kad "ar asinīm bija jāaplaista mūsu brīvības koku dārzs, bet tas joprojām zeļ"."Mēs zinām to, ka iestādīt ābeli ir tikai pats sākums, šie koki ir jāsargā no salnām, no zagļiem, no grauzēju bariem, no globālām dabas katastrofām, no kaitēkļiem, bet šis dārzs tomēr izdzīvos, un šodien jāapzinās, ka daudz kas šajā dārzā ir jāpārstāda, šis dārzs jāturpina kopt, un jāsaprot arī to, ka šī dārza augļus nedabū nogaršot stādītājs, tos lemts izbaudīt tikai nākamajām paaudzēm," tēlaini raksturoja Īvāns.Savukārt uzrunas noslēgumā Īvāns stāstīja par pārdomām, kuras radīja kāda skolēnu konkursa darbs par Rūdolfa Blaumaņa noveli "Nāves ēnā" - "par pašuzupurēšanās spēju, ļaujot citiem kāpt laivā, bet pašiem palikt uz kūstošā ledus gabala ar cerību izglābties". Taču autore sava darba noslēgumā gan atzinusi, ka "uz šī nāves ēnā slīdošā ledus gabala es nevēlētos palikt"."Un tad es sāku domāt, ko tad mūsu Rūdolfs gribēja pateikt, jo viņš šo noveli nav pabeidzis. Viņš ļāvis pabeigt katram laikmetam, katrai paaudzei, katram cilvēkam individuāli. Nav taču teikts, ka tie, kas palika uz ledus gabala nāves ēnā gāja bojā," teica Īvāns."Divdesmit gadi, kas ir pagājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir liecinājums tam, ka mēs vairs neesam uz nāves ēnā nebūtībā aizejoša ledus gabala. Mēs šodien, par spīti visiem, kas mēģina pierādīt kaut ko citu, atrodamies uz laimīgas salas izplatījumā, uz laimīgas salas, ko sauc par Latviju, par Latvijas brīvības dārzu un mums nav nevienas citas zemes.. Mums šeit ir jāpaliek, mums šeit ir jānoturas!" emocionāli sacīja atmodas līderis.