Ivars Ījabs, politologs. Šī prezidentes nostāja automātiski nenozīmē, ka prezidentei ir kļuvuši pieņemami Latvijas politiskās elites vidū valdošie ētiskie standarti. Es domāju, ka prezidente ir laidusi garām lielisku izdevību nodemonstrēt savu attieksmi pret politiskās elites vidū valdošo cinismu, kas, ņemot vērā prezidentes autoritāti, varētu būt ļoti nozīmīgi. No otras puses ir jāņem vērā vairākas lietas. Pirmkārt, mēs esam no daudziem prezidentes izteikumiem dzirdējuši, ka viņas attieksme pret šādiem skandāliem ir izteikti legālistiska. Proti, viņa bieži uzsver to, ja reiz likums to atļauj, tad, acīmredzot, nav amorāli tā rīkoties.
Šī perspektīva jau ir izskanējusi no prezidentes iepriekšējās reizēs. Šoreiz viņa turpina šo līniju, kas no vienas puses ir ļoti sakarīga un pamatota pozīcija, jo, ja mums šķiet, ka tas ir neētiski, tad mums vajadzētu uzdot Saeimai pieņemt attiecīgu likumu, kurš ierobežotu šādu pašapdāvināšanos. No otras puses ir skaidrs, ka mums kā jaunai demokrātiskai valstij likumdošanā ir ārkārtīgi daudz dažādu robu un nepilnību, kuras mēs neesam paspējuši izlabot. Līdz ar to diez vai visos gadījumos mēs varam paļauties uz šo legālistisko perspektīvu.
Protams, attiecībā uz prezidentes pēdējā laika izteikumiem un pozīcijām ir jāsaprot, ka prezidente ir cieši iesaistīta politiskajā dzīvē kā tādā, un, ņemot vērā, ka viņa sūtīs atpakaļ čekas maisu likumprojektu, kas ir ētiski jūtīgs jautājums, tad, iespējams, prezidente nevēlas pārāk saspīlēt situāciju, jo tiek veidota jauna valdība. Manuprāt, šīs lietas ir jāskata kontekstā.