Ivars Ījabs, politologs:
Es domāju, ka prezidentei ir jāņem vērā pilnīgi viss, ko ir darījusi līdzšinējā valdība un arī iespējamie premjera kandidāti. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka prezidente arī to dara. Cits jautājums par to, vai šim prēmiju skandālam ir kaut kāda izšķiroša nozīme prezidentes lēmuma pieņemšanā. Es domāju, mēs lielākoties visi saprotam, ka diez vai tas tā varētu būt, jo tās izvēles iespējas, kas ir prezidentes rīcībā, ir pietiekami skaidras, un diez vai prēmiju lieta varētu kaut ko fundamentāli izmainīt. Kas, manuprāt, šajā kontekstā ir diezgan būtiski, ir tas, ka, protams, prezidente, veicot konsultācijas ar partiju vadītājiem un premjera kandidātiem, var izteikt un izsaka savas vēlmes, kam tieši vajadzētu tikt darītam. Tas attiecas gan uz atsevišķiem ministru kandidātiem, kā mēs to esam dzirdējuši, gan uz daudzām citām lietām. Viena no šīm lietām, kas ir saistīta tiešā veidā ar minēto prēmiju skandālu, ir tā, ka prezidentei vajadzētu ieviest vairāk skaidrības šajā prēmiju un algu piešķiršanas kārtībā.
Prezidente, kas ilgus gadus ir dzīvojusi Rietumos, es pieņemu, zina, ka civilizētajā pasaulē tāda situācija, kurā paši cilvēki lemj par savām algām, ir tikpat kā nesastopama, vismaz publiskajā sektorā noteikti. Manuprāt, viena no opcijām, kuru vajadzētu sakārtot, ir tā, ka par Ministru kabineta algām vajadzētu lemt augstākstāvošai instancei - Saeimai nevis pašiem ministriem. Šāda parādība, kad ministri paši sev piešķir algas, ir ārkārtīgi problemātiska gan no ētiskā, gan arī no tīri organizatoriskā skatpunkta. Es pieņemu, ka tas ir savā ziņā padomju laiku pārpalikums. Savulaik Leonīds Iļjičs Brežņevs pats sev piešķīra Zelta zvaigznes par ļoti labu darbu, tad šajā gadījumā šīs prēmijas ir kaut kas ļoti līdzīgs. Es pieņemu, ka prezidente varētu spēlēt pozitīvu lomu, lūdzot iespējamos premjera kandidātus sakārtot šo sfēru, kas ir izdarāms bez īpašām grūtībām.