"Komisijas deputāti ir vienisprātis, ka uzsvars jāliek uz kārtību taisnīgas atlīdzības noteikšanai un jāprecizē darba brīva izmantošana publiskā izpildījumā, tāpēc visticamāk vairs negrozīsim to publiskā izpildījuma definīciju, par kuru jau iepriekšējās komisijas sēdēs ir panākta vienošanās," informē komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.
Publiskais izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem, paredz Kultūras ministrijas darba grupā izstrādātie Autortiesību likuma grozījumi.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar autortiesību un blakustiesību atlīdzības noteikšanas kārtību. Kultūras ministrijas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis akcentēja, ka šo grozījumu būtība ir ietvert konkrētus atlīdzības noteikšanas kritērijus, vienlaikus nodrošinot iespēju autortiesību pārvaldījumu organizācijām izmantot citus, ja tie ir objektīvi nosakāmi.
Grozījumi paredz, ka atlīdzības noteikšanas kārtībā jāņem vērā mantiska rakstura labumi, kurus gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs attiecīgā izmantojuma rezultātā. Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) izpilddirektore Inese Paklone pauda iebildumus pret šo redakciju, jo tā neparedz gadījumus, kad darbu izmantotājs gūst nemateriālu labumu. R.Gulbis vērsa uzmanību, ka norāde uz nemateriālajiem labumiem grozījumos ir ietverta un kritēriji jāskata kopsakarā, tostarp vērtējot arī pasākumu, darbu izmantošanas mērķi, apjomu un citus aspektus.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Dina Meistere rosināja vārdus "mantisks labums" aizstāt ar "tiešs vai netiešs komerciālais labums". I.Paklone iebilda, ka, definējot tikai komerciālu labumu, tiktu pārkāpta Bernes konvencija. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis oponēja, ka arī citās valstīs autortiesību regulējumā ir iekļauta tieša komerciāla labuma definīcija un nav bijuši tiesas spriedumi par Bernes konvencijas pārkāpšanu. Komisijas deputāts Ņikita Ņikiforovs (SC) vērsa uzmanību, ka tiešu komerciālu labumu ir samērā vienkārši konstatēt, tāpēc likumā to vajadzētu iekļaut. I.Druviete pauda, ka Bernes konvencija ir morāli novecojusi, tomēr ir nepieciešams panākt kompromisu starp nepieciešamību ievērot starptautiskās saistības un mūsu valsts, sabiedrības un mākslinieku interesēm.
Diskutējot par nepieciešamību paredzēt konkrētākus atlīdzības noteikšanas kritērijus, R.Gulbis vērsa uzmanību, ka, nosakot pārāk konkrētus kritērijus, ir risks, ka likums būs pretrunā Eiropas Savienības tiesu praksei.
Komisijas priekšsēdētāja apliecināja, ka komisija drīzumā turpinās vērtēt grozījumus Autortiesību likumā.