Grupā apvienojušies speciālisti, kas nodarbojas ar zinātni un vada izglītības iestādes. Viņuprāt, risinājuma kodols varētu būt korekcijas plānotajā vispārējās izglītības finansēšanas modelī. Speciālisti piekrīt IZM, ka finansējums jāpiešķir, vadoties pēc skolēnu, nevis skolotāju skaita kā tagad, tomēr atšķiras viedoklis par to, vai naudai "jāseko" skolēnam līdz pašvaldībai vai līdz skolai. Proti, IZM iestājas par to, ka skolotāju atalgojumam paredzētā nauda jāpārskaita pašvaldībām, vadoties pēc skolēnu skaita, un tās būtu tiesīgas lemt par naudas sadali, pašas plānojot savu skolu tīklu, savukārt skolu aizstāvju grupa uzskata, ka skolas "pa tiešo" jāfinansē pēc skolēnu skaita tajās.
Tad katra skola pati varētu saimniekot, kas gan jāapvieno ar lielāku pašnoteikšanās tiesību paredzēšanu skolām arī likumdošanā, lai tās nebūtu ierobežotas ar striktiem normatīviem, kas varētu traucēt saimniekot, norāda grupas iniciatore, privātskolas Patnis valdes priekšsēde Zane Ozola. Viens piemērs ir nosacījumi, kas vienam skolotājam traucē mācīt maksimāli daudz priekšmetu. "Nevis bērnu ir par maz, bet skolotāju — par daudz. Ir piemēri, kur uz 45 bērniem ir 14 skolotāju. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas nav rentabli," saka Z.Ozola.
Viņasprāt, jāatdzīvina arī ideja par darbu apvienotajās klasēs. Tiesa, ja skolotāji strādātu tā, kā lielākoties ierasts — stāvētu klases priekšā un runātu, bet bērni sēdētu un klausītos, ciestu izglītības kvalitāte. Tāpēc IZM jāparūpējas, lai skolotāji tiktu "apbruņoti" ar piemērotu metodiku un mācētu organizēt darbu grupas klasē ar dažāda vecuma bērniem. Ārzemēs šādu modeli izmantojot mazāk apdzīvotās vietās. "Kāds teica, esot redzējis Šveicē kalnos, ka 40 bērnu klasē ar dažāda vecuma bērniem strādā viens skolotājs," stāsta Z.Ozola. Iniciatīvas grupa arī radījusi jaunu terminu "mājskola". Tas nozīmē, ka mazāk apdzīvotās vietās, kurās, piemēram, ir tikai 15 skolas vecuma bērnu, viņiem varētu radīt iespēju mācīties pat skolotāja mājās, ļaujot skolotājam pasniegt visus priekšmetus 1.—6.klašu grupā. "Nepieciešama tikai liela telpa un skolotājs, kuram ir pareiza metodika," skaidro Z.Ozola.
Daļa grupas priekšlikumu sakrīt ar IZM pozīciju, piemēram, par nepieciešamību veidot skolu filiāles, atbalsts apvienoto klašu veidošanai mazajās skolās pausts arī jaunās valdības deklarācijā. Tāpat IZM gatavojas veikt korekcijas pedagogu darba samaksas noteikumos un vairs tik strikti nenoteiktu vismaz piemaksu apjomu, kas ļautu direktoram variēt ar skolotāju atalgojumu un atvieglotu iespēju arī skolām pašām saimniekot ar tiem līdzekļiem, kas tām būs piešķirti. Tomēr sarunas ar abām augstākajām IZM amatpersonām liecina: IZM nepiekrīt iniciatīvas grupai, ka naudai skolēnam jāseko līdz pat skolai. Ministre Tatjana Koķe norāda, ka IZM vairās centralizēti noteikt, kāds finansējums pienākas katrai skolai, uzskatot, ka pašvaldības var lemt par skolu tīkla attīstību, sadalot naudu tā, lai "skolas, kuras ir vērts saglabāt, tiktu saglabātas". IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics vēl papildina, ka sākotnēji izskatīts variants, kad naudai jāseko līdz pat skolai, taču tas uzliktu papildu birokrātisko slogu, jo skolām pašām arī būtu jāatskaitās par naudas izlietojumu.