Kā norādīja Bautre, līdz ar jauna standarta ieviešanu sporta mācību priekšmetā gan pamatizglītībā, gan vidējā izglītībā sporta izglītībā Latvijā ir notikusi pāreja no normatīvās pedagoģijas uz humāno pedagoģiju, kas nozīmē, ka mācību procesa centrā izvirzīts bērns.
Līdz ar to sporta skolotājiem uzmanība jāvērš uz to, ko katrs bērns var izdarīt, nevis, kā iepriekš, visiem skolēniem izvirzīt kādu normatīvu mērauklu, kā arī, ņemot vērā mācību stundas uzdevumus, skolēnu emocionālo noskaņojumu un konkrētās vides apstākļus, skolotājam jāregulē skolēna fiziskās slodzes dozējums.
Tieši šādu, bērna vecumam un fiziskajai formai atbilstošu individuālu uzdevumu nepieciešamību, pēc VISC pārstāves domām, aktualizējis traģiskais notikums Līvānu 1.vidusskolā, kur pēc sporta nodarbības nomiris ceturtās klases skolnieks.
Tādēļ Bautre pauž neizpratni par to, kādēļ sporta skolotāji, īpaši mācību gada sākumā, tik pastiprinātu uzmanību pievērš skriešanai, lai gan tā ir tikai maza daļa no daudzveidīgo skolēniem veicamo vingrojumu klāsta.
VISC par pietiekami veiksmīgi funkcionējošu uzskata arī pašreizējo vērtēšanas sistēmu sporta mācību priekšmetā, norādot, ka galvenais akcents tajā prasmju apguvē un fizisko spēju attīstīšanā ir likts uz skolēna sacenšanos pašam ar sevi, izvērtējot individuālo rezultātu attīstības dinamiku. Skolēna individuālā attīstības dinamika, kā arī attieksme pret izglītošanos ir arī jāņem vērā skolotājam, vērtējot mācību sasniegumus.
"Ja skolā pareizi tiek ievērotas vērtēšanas prasības mācību priekšmetā "Sports", tad skolēni, kuri apmeklē sporta stundas, var saņemt labu vērtējumu atbilstoši savam veselības stāvoklim," skaidro Bautre.
Vienlaikus viņa akcentē sadarbības nepieciešamību starp sporta skolotāju, vecākiem un skolas medicīnisko personālu, lai pedagogs varētu atbilstoši dozēt skolēna slodzi sporta stundās, jo, pēc VISC domām, Līvānu gadījuma kontekstā šobrīd būtu svarīgi gan vecākiem, gan skolotājiem un bērniem vēlreiz aktualizēt jautājumu par bērnu drošību gan sporta, gan citās stundās.